Pentagrīds

Pentagrīds (grieķu: pente - pieci + angļu: grid - tīkliņš) - elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un pieciem tīkliņiem. Pentagrīds domāts darbam kā pilnīgi neatkarīgs frekvences pārveidotājs, kas sevī ietver gan heterodīnu, gan jaucēju.

Vēsture

Pentagrīds tika izgudrots pielietošanai superheterodīna radiouztvērējos kā frekvences pārveidošanas lampa. Pielietojot pentagrīdu, pārveidotāju varēja uzbūvēt ar vienu lampu, kas bija ekonomiskāk, nekā pārveidotājs ar triodi un pentodi vai heksodi. Pentagrīds bija it kā divu lampu - triodes un pentodes - apvienojums vienā. Pentagrīdi tika pielietoti, sākot ar 1930. gadiem.

Uzbūve

Pentagrīdam, tāpat kā heptodei, ir pieci koncentriski spirāliski tīkliņi. Pentagrīda pirmais tīkliņš (skaitot no katoda) uzskatāms par heterodīna triodes stūrējošo tīkliņu, otrais - par šīs "triodes" anodu. Trešais un piektais tīkliņš kalpo kā ekrāntīkliņi un ir savienoti savā starpā, bet ceturtais tīkliņš ir otrs stūrējošais tīkliņš.

Pentagrīda un heptodes apzīmējums shēmās

Darbības princips

Pentagrīdu ērti izmantot frekvences pārveidošanai, jo tajā kopīgu elektronu plūsmu vada ar diviem stūrējošiem tīkliņiem. Rezultātā divas signālu frekvences it kā "pārklājas" un veido starpfrekvenci. Pentagrīdam gan bija tāds trūkums, ka tam nebija bremztīkliņa, tādēļ tam piemita sekundārās emisijas parādība. Tāpēc tika ierosināts pentagrīda otro tīkliņa anoda funkciju likvidēt, jo tā lomu varēja pildīt arī "apvienotais" ekrāntīkliņš. Tad varēja piekto tīkliņu izmantot kā bremztīkliņu (sk. heptode).

Izmantošana

Pentagrīdus plaši izmantoja superheterodīna uztvērējos, vēlāk tos gan pārsvarā aizstāja heptodes.