Vienpārejas tranzistors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vienpārejas tranzistors (UJT)
Unijunction transistors.jpg
Vienpārejas tranzistori
Tips aktīvs
Izgudrots General Electric (1953)
Pinu konfigurācija B2, B1, emiters
Elektroniskais simbols
UJT N symbol (case).svg UJT P symbol (case).svg
N un P kanāla simboli

Vienpārejas tranzistors jeb tranzistors ar vienu p-n pāreju ir pusvadītāju ierīce ar trim izvadiem, kuras galvenā daļa ir n tipa pusvadītāja plāksnīte, kuras abās pusēs piestiprināti izvadi (tos sauc par vienpārejas tranzistora bāzēm). Plāksnītes vidū difūzijas ceļā izveidots p tipa pusvadītāja apgabals, kura izvadu sauc par emiteru.

Vienpārejas tranzistora galvenā īpašība - tā emitera sprieguma un emitera strāvas sakarībā (voltampēru raksturlīknē) ir negatīvas pretestības apgabals.

Vienpārejas tranzistorus lieto kā relaksācijas ģeneratoru aktīvos elementus.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]