Vienpārejas tranzistors

Vikipēdijas lapa
Vienpārejas tranzistors (UJT)
Vienpārejas tranzistori
Tips aktīvs
Izgudrots General Electric (1953)
Pinu konfigurācija B2, B1, emiters
Elektroniskais simbols

N un P kanāla simboli

Vienpārejas tranzistors jeb tranzistors ar vienu p-n pāreju ir pusvadītāju ierīce ar trim izvadiem, kuras galvenā daļa ir n tipa pusvadītāja plāksnīte, kuras abās pusēs piestiprināti izvadi (tos sauc par vienpārejas tranzistora bāzēm). Plāksnītes vidū difūzijas ceļā izveidots p tipa pusvadītāja apgabals, kura izvadu sauc par emiteru.

Vienpārejas tranzistora galvenā īpašība - tā emitera sprieguma un emitera strāvas sakarībā (voltampēru raksturlīknē) ir negatīvas pretestības apgabals.

Vienpārejas tranzistorus lieto kā relaksācijas ģeneratoru aktīvos elementus.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]