Varistors

Vikipēdijas lapa
Varistors

Varistors ir pusvadītāju ierīce, kuru elektriskā pretestība samazinās, ja tām pielikto spriegumu palielina. To vadītspēja ir atkarīga no pievadītā sprieguma momentānajām vērtībām. Varistorus izgatavo no silīcija karbīda ar alumīnija, kalcija un magnija piemaisījumiem; voltampēru raksturlīkne ir līdzīga termistora raksturlīknei. Līkne ir simetriska attiecībā pret koordinātu sākumpunktu, jo varistora īpašības nav atkarīgas no strāvas virziena. Pievadot nelielu spriegumu, strāva plūst caur graudiņu kontaktvietām, kuru laukumi ir nelieli, tāpēc sākumā strāva ir niecīga. Spriegumu palielinot, porās starp graudiņiem sākas elektrostatiskā emisija, un varistora vadītspēja palielinās - tāpēc strāva sāk strauji pieaugt. Varistorus izmanto elektrisko ķēžu aizsargāšanai pret pārspriegumiem, elektrisko signālu pārveidošanai, pastiprinātājos nelineāro kropļojumu kompensēšanai u.c..[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kārlis Tomariņš, Egons Zablovskis. Radioelektronika. Rīga : Zvaigzne, 1985.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]