Heksode

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Heksode (grieķu: hex - seši + (elektr)ods) - elektronu lampa ar sešiem elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un četriem tīkliņiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pentodes, kuru bremztīkliņam bija atsevišķs izvads, bija iespējams izmantot ne tikai vienkāršai signāla pastiprināšanai, bet arī kā tā saucamās dubultās stūrēšanas lampas. Šādā slēgumā signāls tiek padots arī uz trešo pentodes tīkliņu un ar šo papildus signālu iespējams mainīt lampas pastiprinājumu. Šādam mērķim tika izveidotas speciālas pentodes ar pagarinātu voltampēru raksturlīkni (varimī). Tomēr šādai shēmai piemīt tetrodei raksturīgais trūkums - dinatronefekts, jo trešais tīkliņš vairs nestrādā kā bremztīkliņš. Tādēļ tika izgudrota lampa ar vēl vienu tīkliņu, ko lietot kā bremztīkliņu - heksode. Tomēr heksodes nekad nav tikušas plaši pielietotas un to ražošana (vienā balonā ar triodi) daudzmaz tika attīstīta vēl pēc heptodes un pentagrīda izgudrošanas.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heksodes uzbūve no pentodes uzbūves atšķiras ar vēl vienu papildus tīkliņu. Skaitot no katoda, heksodes pirmais tīkliņš ir stūrējošais tīkliņš, otrais - ekrāntīkliņš, trešais - stūrējošais tīkliņš dubultajai vadībai, ceturtais - bremztīkliņš. Ir arī tādas heksožu konstrukcijas, kas paredzētas frekvences pārveidošanai - tām otrais un ceturtais tīkliņš balona iekšienē savienoti savā starpā un kalpo kā ekrāntīkliņi, pirmais tīkliņš ir signāla ieeja, bet trešais - heterodīna ieeja. Bremztīkliņa šādām lampām nav. Parasti heksode atrodas vienā balonā ar triodi kā kombinētā lampa, lai to būtu ērtāk lietot kā frekvences pārveidotāju.

Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heksodes darbības princips būtiski neatšķiras no pentodes darbības principa, bet to ir ērtāk izmantot dubultajai stūrēšanai.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heksodes tika izmantotas automātiskās pastiprinājuma regulēšanas shēmās un radiofrekvenču pārveidotājos.