Maija Dragūne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maija Dragūne
Dzimis 1945. gada 19. martā (74 gadi)
Rīga, Latvija
Tautība latviete
Nozares grafika

Maija Dragūne (dzimusi 1945. gada 19. martā Rīgā) ir latviešu grafiķe, darbojas stājgrafikā un grāmatu grafikā, izmantojot galvenokārt litogrāfijas tehniku. Karikatūrista Voldemāra Dragūna meita.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maija Dragūne dzimusi 1945. gada 19. martā Rīgā karikatūrista un feļetonista Voldemāra Dragūna ģimenē. Mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kuru beigusi 1963. gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, ko beigusi 1970. gadā ar diplomdarbu "Labi", kas ir ilustrācija V. Majakovska tāda paša nosaukuma poēmai, diplomdarba vadītājs bija Pēteris Upītis. No 1973. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Bija izdevniecības "Liesma" mākslinieciskā redaktore no 1979. gada, bet no 1996. gada ir pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.[1] Saņēmusi vairākus apbalvojumus: diplomi Tallinas grafikas triennālēs (1983, 1987, 1989), sudraba medaļa Parīzes Pavasara salonā (1984), Rīgas pilsētas medaļa un piemiņas medaļa 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1987), Mākslinieku Savienības diploms par litogrāfiju sēriju "Sargi apkārtējo dabu" (1976) un medaļa par labāko jaunrades sasniegumu (1977).[2]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbojas stājgrafikā un grāmatu grafikā, darina akvareļus. Litogrāfijas veido melnbaltas, tām raksturīgas gleznieciskas toņu pārejas, spēcīgi kontrasti, mākslas tēla daudzslāņainība. Portretos atklāj cilvēka iekšējās pasaules mainīgumu un attīstības nepārtrauktību. Grāmatu ilustrācijas darina dažādās tehnikās — litogrāfija, guaša, tuša, akvarelis, krītiņu zīmējums.

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māksliniece izstādēs piedalās no 1970. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas Rīgā, Saulkrastos (1975. gadā kopā ar Maiju Māru Baltiņu un Andreju Jansonu), Cēsīs un Rīgā (1984), Rīgā (1990. gadā kopā ar Ināru Helmūtu, Maldu Muižuli, Ilzi Lībieti).

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. www.reitingi.lv
  2. Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 126-127. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]