Maija Eglīte

Vikipēdijas lapa
Maija Eglīte
Maija Eglīte
Dzimusi 1954. gada 30. maijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktrise, diktore, uzņēmēja
Darbības gadi 1975—1986

Maija Eglīte (dzimusi 1954. gada 30. maijā Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktrise.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1972. gadā beigusi Rīgas 6. vidusskolu, 1976. gadā — Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti. Bijusi Jaunatnes teātra aktrise (1976—1983). No 1985. gada bijusi LTV diktore. Bijusi precējusies ar aktieri Enriko Avotu, ir dēls Ģirts. Pēc skatuves gaitu beigām pievērsusies uzņēmējdarbībai.[1]

Nozīmīgākās lomas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1973 — Paradīzes atslēgas — epizodē
  • 1974 — Dunduriņš — epizodē
  • 1976 — Trakais zelts ("Mosfiļm") — Roberta Kroja
  • 1978 — Teātris — Evisa Kraitone
  • 1979 — XX gadsimta pirāti (Gorkija kinostudija) — Aina
  • 1979 — Tiek izsaukts ringā ("Uzbekfiļm") — Rimma
  • 1980 — Tikšanās no 9 līdz 9 (Lietuvas kinostudija) — Birute
  • 1980 — Ja nebūtu šī skuķa — epizodē
  • 1982 — Īsa pamācība mīlēšanā — Alīde
  • 1983 — Mirāža — epizodē
  • 1985 — Čūsku ķērājs ("Mosfiļm") — epizodē
  • 1986 — Lidosta no dienests ieejas ("Mosfiļm") — pasažiere no Baltijas
  • 1986 — Pūķa medības ("Uzbekfiļm", Nikaragva) — epizodē

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Māra Niedra (redaktors). Teātris un kino biogrāfijās. Latvija un latvieši 1. Rīga : Preses nams, 1999. 462. lpp. ISBN 9984-00-331-0.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]