Maijvaboles

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maijvaboles
Lauku maijvabole (Melolontha melolontha)
Lauku maijvabole (Melolontha melolontha)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaVaboļu kārta (Coleoptera)
DzimtaSkarabeju dzimta (Scarabaeidae)
ĢintsMaijvaboles (Melolontha)
Maijvaboles Vikikrātuvē

Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints. Līdz piecdesmito gadu vidum tie bija ļoti izplatīti un, būdami augu kaitēkļi, dažos gados radīja ievērojamu kaitējumu lauksaimniecībai. Pesticīdu masveida izmantošanas dēļ to populācija ir krasi samazinājusies, un dažos reģionos tie ir pilnībā izzuduši. 80. gadu sākumā pēc tam, kad bija aizliegts izmantot vairākus pesticīdus, to skaits sāka atjaunoties.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģints pārstāvjiem ir raksturīgi diezgan lieli izmēri līdz 31,5 mm. Tiem ir izliekts, iegarens vai iegareni ovāls ķermenis ar melnu vai sarkanbrūnu krāsojumu, galvenokārt ar sarkanbrūniem vai dzelteni brūniem segspārniem. Galva un pronotums dažreiz ar vāji zaļganu nokrāsu, sānos 1—5 vēdera sternīti ar baltiem trīsstūrveida plankumiem[1], ko veido mazi biezi matiņi, galvenokārt lieli un asi, retāk mazi un ne tik asi. Ķermenis ir nosēts ar sīkiem vai smalkiem punktiņiem un nelieliem blakus esošiem matiņiem vai bālganām, dzeltenīgām vai pelēcīgām matveidīgām zvīņām, vienmēr vairāk vai mazāk blīvi nosētām (nesen no kūniņām iznākušiem), reizēm ļoti biezi saaugušām, aizklājot galveno fonu. Galvu un pronotumu parasti klāj garāki, izvirzīti matiņi, kas pārsvarā koncentrējas garenvirzienā orientētās joslās. Pakaļspārni arī bieži klāti ar retiem, gariem matiņiem. Pēdējais žokļu taustekļa segments ir iegarens, virsotnē noasināts, nedaudz izliekts, ar iespiedumu augšdaļā. Antenām ir 10 segmenti ar pagarinātu 3. segmentu, tēviņam ar lielu, stipri izliektu vālīti, kas sastāv no 7 vienādām plāksnēm.

Vairodziņš ir liels, ovālveidīgs, gluds, spīdīgs, dažreiz ar vairāk vai mazāk blīvu punktējumu un maziem matiņiem vai zvīņām. Segspārni iegareni ovāli, ar 5 šaurām, diezgan spēcīgām vai vājām ribām, starpās ar biezām smalkām punktētām līnijām un grumbām. Pigidijs ir liels, slīps, trīsstūrveida vai arī noapaļots un pāriet izstieptā izaugumā. Tēviņiem tas vienmēr ir garš, labi attīstīts, mātītēm vienmēr ir īsāks.

Krūtis klātas ar gariem dzeltenīgiem matiņiem. Vēders bez parastajiem mazajiem blakus esošajiem matiņiem un zvīņām, ir pārklāts ar daudziem vai retiem gariem, izvirzītiem matiņiem, vai dažreiz bez tiem. Kājas ir klātas ar matiņiem, kas augšdaļā ir garāki. Kāju pēdas noslēdzas ar 2, retāk ar 3 nadziņiem.

Dzīves cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauku maijvaboles kāpurs.
Melolontha melolontha dzīves cikls

Maijvaboļu kāpuri pieder pie hipogēnā tipa kāpuriem, ar resnu, apakšējā daļā izliektu ķermeni un trīs kāju pāriem. Galva ir bāli dzeltena, rūsgani dzeltena vai sarkanbrūna, noapaļota liela. Pieaugšana notiek 3—5 gadu laikā. Kāpuri dzīvo augsnē un barojas ar dažādu zālaugu un koku augu saknēm, bez šauras pārtikas specializācijas.

Kūniņa vienmēr atrodas no augsnes veidotā kokonā, kas atrodas augsnē 30—50 cm dziļumā, un pieder brīvo kūniņu veidam. Pēc formas ir līdzīga pieaugušajai vabolei, bet ar īsiem spārniem, galva ir saliekta zem krūtīm. Krāsa ir dzeltenīga. Kūniņas fāze ilgst no 2 nedēļām līdz mēnesim. Vabole, kas izšķiļas no kūniņas rudenī vai vasaras beigās, paliek augsnes kokonā līdz nākamajam pavasarim.

Pieaugušie īpatņi barojas ar koku un krūmu lapām.

Sugas un izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No zināmajām Melolontha sugām lielākā daļa ir tipiska paleearktiskajam reģionam, un tikai sešas sugas ir Indo-Malaizijas reģionā. Sugas ir izplatītas gandrīz visā Eiropā, Mazāzijā, Kaukāzā, Sibīrijas taigas lielākajā daļā un Vidusāzijā, Sīrijā un Ziemeļirānā, Indijā, Japānā, Ķīnā, tostarp arī Tibetā, Indoķīnā un Filipīnu salās.

Melolontha melolontha
Melolontha hippocastani
Melolontha pectoralis

Maijvaboļu ģints sugas:

  • Melolontha aceris Faldermann , 1835
  • Melolontha afflicta Ballion , 1870
  • Melolontha albida Frivaldszky , 1835
  • Melolontha anita Reitter , 1902
  • Melolontha argus Burmeister 1855
  • Melolontha bifurcata (Brenske , 1896)
  • Melolontha chinensis (Guerin , 1838)
  • Melolontha flabellata , 1876
  • Melolontha frater , Arrow 1913
  • Melolontha guttigera (Sharp, 1876)
  • Melolontha hippocastani Fabricius , 1801,
  • Melolontha incana Motschulsky , 1853
  • Melolontha insulana Burmeister 1939
  • Melolontha japonica (Burmeister, 1855)
  • Melolontha kraatzi (Reitter 1906)
  • Melolontha melolontha (Linnaeus , 1758)
  • Melolontha pectoralis (Megerle von Mühlfeld , 1812)
  • Melolontha rubiginosa
  • Melolontha rufocrassa Fairmaire , 1889
  • Melolontha satsumaenis Nijma un Kinoshita
  • Melolontha virescens (Brenske, 1896)

Ekonomiskā vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzu sugu kāpuri un vaboles ir mežu, augļkoku un lauksaimniecības kultūru kaitēkļi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Определитель вредных и полезных насекомых и клещей технических культур в СССР, В. С. Великань, В. Б. Голуб, Е. Л. Гурьева и др.; Сост. Л. М. Копанева, 1981., издательство Колос Л. 93. lpp