Padomju Vidusāzija

Padomju Vidusāzija izveidojās Krievijas Turkestānas vietā, padomju varai iznīcinot iepriekš pastāvējušo Krievijas impērijas koloniālo pārvaldi un autonomos protektorātus — Buhāras emirātu un Hivas hanisti.

Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām no 1924. līdz 1936. gadam PSRS valdība pakāpeniski izveidoja Kazahijas PSR, Kirgīzijas PSR, Tadžikijas PSR, Turkmēnijas PSR un Uzbekijas PSR, robežu vilkšanā padomju vara sekoja valodu robežām, radot sarežģītas robežas, piemēram, Fergānas ielejā. Kazahijas PSR neuzskatīja par Vidusāzijas daļu, jo tā ekonomiski un demogrāfiski bija cieši saistīta ar Krieviju.

Vēsture

Padomju Vidusāzijas sākotnējās republikas (1922).

Vēsturiski Vidusāzija atradās Persijas un Ķīnas kultūru ietekmē. Vietējie iedzīvoja sevi identificēja ar islāmu, ģimenes klanu un tradicionālo dzīvesveidu. Pēc Oktobra revolūcijas krievu kolonisti un dzelzceļa strādnieki izveidoja Taškentas padomi, bet musulmaņi Kokandā pasludināja savu autonomiju. 1918. gadā Taškentas padomes spēki iznīcināja Kokandas autonomiju, politiski nemieri izcēlās arī Buhārā un Hivā. 1920. gada pavasarī Sarkanā armija Mihaila Frunzes vadībā pakļāva Vidusāziju. Pretpadomju partizānu jeb basmaču pretestību apspieda līdz 1928. gadam.

Klani piemērojās kolektivizācijai, apvienojoties kolhozos un savstarpēji sadalot vadošos amatus republikā. Pēc Brežņeva nāves sākās plaša pretkorupcijas kampaņa, kuras laikā arestēja vismaz 30 000 vietējo ierēdņu. Vadošajos amatos iecēla Maskavas pārstāvjus. Ap 1988. gadu, izmantojot PSRS demokratizāciju un augošo centrālās varas vājumu, klanu pārstāvji atguva vadošos amatus. Lai arī islāmu dažādi ierobežoja, kopumā to nepakļāva tādām iznīcināšanas kampaņām, kā kristietību pārējās PSRS teritorijā. Lai likvidētu Vidusāzijas saites ar Irānu un Turciju, jaunajās republikās, kurās tradicionāli lietoja arābu alfabētu, ieviesa latīņu alfabētu, bet pēc tam kad Turcija 1928. gadā pieņēma latīņu alfabētu, Vidusāziju piespieda pāriet uz kirilicu. Alfabētu maiņa sarāva jaunās paaudzes saiti ar savas vēstures avotiem, kas bija rakstīti arābu alfabētā.

Lai demonstrētu padomju varas rūpes, ekonomiski Vidusāzijai pievērsa lielu uzmanību, veicot šeit plašas investīcijas un regulāri subsidējot šo republiku attīstību. Vidusāziju parasti iekļāva Trešās pasaules islāma valstu politiķu vizīšu programmā, lai demonstrētu padomju varas rūpes par musulmaņiem. Šī iemesla dēļ Brežņeva varas laikā restaurēja lielu daļu seno svētvietu un arhitektūras pieminekļu. Vidusāzija bija vienīgais kokvilnas audzēšanas reģions valstī. Kazahstānas ziemeļu reģionos Neskarto zemju kampaņas ietvaros sākās plaša kviešu audzēšana. Salīdzinot ar Irānu un Afganistānu, vidējā padomju Vidusāzijas iedzīvotāja labklājības un izglītība līmenis bija daudz augstāks. Hruščova un Brežņeva varas gados musulmaņu iedzīvotāju skaits Vidusāzijā pieauga no 13 miljoniem 1959. gadā līdz 20 miljoniem 1970. gadā un 27 miljoniem 1979. gadā. Musulmaņu iedzīvotāju pieaugums Padomju Savienībā starp 1970. un 1979. gadu bija 22%, kamēr krievu tikai 6,5%. Sievietes tradicionālajā sabiedrībā nestrādāja gandrīz nemaz, mājās rūpējoties par lielo ģimeni. Kamēr PSRS Eiropas daļā un Sibīrijā trūka darbaspēka, Vidusāzijas iedzīvotāji nelabprāt pameta savas dzimtās vietas, radot plašu bezdarbu. Andropova varas laikā sākās kampaņa Vidusāzijas iedzīvotāju nosūtīšanai darbā uz Sibīriju.

Augošais jauniešu skaits radīja problēmas arī Padomju armijai, kurā ap 25% veidoja musulmaņu jauniesauktie. Vidusāziešu jauniesauktie parasti bija mazāk motivēti, slikti runāja krieviski. Viņu lielāko daļu norīkoja uz palīgvienībām, celtniecības brigādēm vai Iekšlietu ministrijas sardzes vienībām.^[1] 1979. gada decembrī, cerot samazināt afgāņu pretestību, PSRS uz Afganistānu nosūtīja daudz vidusāziešu kareivju vienību. Zemās morāles un kaujasspēju dēļ tās nācās atsaukt 1980. gada martā. Papildus Afganistānas karam riskus padomju varai Vidusāzijā radīja islāma revolūcijas uzvara Irānā, no kuras sākās islāmistu radio pārraides Vidusāzijas valodās.

Pēc PSRS sabrukuma Vidusāzijā sākās multietniskas sadursmes. Tadžikistānā Maskavas atbalsta zudums Hudžandas klanam noveda pie Tadžikistānas pilsoņu kara sākšanās,^[2] kuru izdevās izbeigt 1997. gadā. Krievu un ukraiņu iedzīvotāju liela daļa atgriezās savās etniskajās dzimtenēs. Padomju nomenklatūra, ko veidoja vietējie klani, visās republikās saglabāja savu varu, pakāpeniski izveidojot autoritāras diktatūras. Klani savā starpā sadala ministrijas un ar tām saistītās finanses.