Maksis Šervinskis

**Maksis Šervinskis**
Maksis Šervinskis
Dzimis	1859. gada 1. novembrī; Tilzīte, Austrumprūsija, Vācijas impērija (tagad Krievija)
Miris	1909. gada 12. jūlijā (49 gadu vecumā); Stokholma, Zviedrija
Nozares	arhitektūra
Skolnieki (-nieces)	Janis Rozentāls

Maksis Gustavs Rihards Šervinskis (vācu: Max Gustav Richard Scherwinsky; 1859–1909) bija poļu izcelsmes Latvijas arhitekts un pedagogs. Rīgas Amatnieku biedrības Amatniecības skolas direktors (1888) un Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes projekta autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1859. gada 1. novembrī (pēc v.s.) Tilzītē poļu izcelsmes muižnieku ģimenē, kura pēc 1830. gada Novembra sacelšanās sakāves bija devusies bēgļu gaitās uz Austrumprūsiju. Pēc Tilzites ģimnāzijas un Bukstehūdes celtniecības tehniskās skolas beigšanas M. Šervinskis studēja arhitektūru Virtembergas Karaliskajā politehniskajā skolā Štutgartē (1879-1883).

1883. gada Rīgas amatniecības izstādē viņš ieguva bronzas medaļu un tajā pašā gadā sāka strādāt par Rīgas Amatniecības skolas skolotāju, līdztekus mācīja zīmēšanu Lomonosova sieviešu ģimnāzijā un Rīgas Politehnikumā. Viņa skolnieki bija daudzi vēlākie latviešu būvuzņēmēji, mēbeļu galdnieki un citu nozaru amatnieki un lietišķās mākslas meistari. 1888. gadā Rīgas amatnieku biedrības mācību komisija Maksi Šervinski ievēlēja par skolas direktoru. 1896. gada Viskrievijas rūpniecības un mākslas izstādē Ņižņijnovgorodā viņš ieguva sudraba medaļu. 1908. gadā M. Šervinskis svinēja savas pedagoģiskās darbības 25 gadu jubileju. Dāvanu vidū bija arī viņa skolnieka Jaņa Rozentāla gleznotais portrets un kādreizējo skolas absolventu dāvātais sudraba kauss.

Miris 1909. gada 12. jūlijā (pēc VS) Stokholmā, kur viņš apmeklēja mākslas un amatniecības izstādi. Apglabāts Kirkogārdenas kapsētā, novembrī pārapbedīts Rīgas Lielajos kapos, kapa piemineklis ar uzrakstu „Mīļotajam direktoram pateicībā no Amatniecības skolas skolniekiem”.^[1]

Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1899. gadā M. Šervinskis kopā ar arhitektu Alfrēdu Ašenkampfu piedalījās grāmatu izdevēja A. Groseta ēkas pārbūvē Audēju ielā 7, ko uzskata par vienu no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā. 1900. gadā M. Šervinskis uzvarēja Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes arhitektoniskā risinājuma konkursā un viņam uzticēja izstrādāt izstādes plānojumu un ēku projektus. Pēc viņa projektiem tika iekārtoti dažādu firmu stendi un paviljoni. M. Šervinskis izveidoja savu arhitektonisko zīmējumu ekspozīciju, par ko saņēma diplomu un zelta medaļu.

Audēju iela 7, Rīga. 1899.g.
Dzīvojamā ēkā Dreiliņu ielā 15, Rīgā. 1912.g.

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

vairākas mācību grāmatas amatniecības skolu audzēkņiem
Atmiņu grāmata par 1901. gada Rīgas jubilejas izstādi attēlos un aprakstos — Max Scherwinsky. Die Rigaer Jubiläums-Ausstellung 1901 in Bild und Wort: ein Erinnerungsbuch. Rīga: Jonck & Poliewsky, 1902. — 267 lpp.