Maltas Nacionālistkā partija

Partijas logo

Maltas Nacionālistkā partija (maltiešu: Malta Partit Nazzjonalista) ir viena no divām galvenajām politiskajām partijām Maltā (kopā ar leiboristiem), kas ir kristīgi demokrātiskas orientācijas.

Partiju 1880. gadā dibināja Fortunato Mizzi (Fortunato Mizzi) kā Antireformu partiju, kas iestājās pret Maltas izglītības un tiesību sistēmas anglikanizāciju. Partijas atbalsta bāzi veidoja liberāli noskaņoti itāļi, kas noveda pie sliktām attiecībām ar Baznīcu. Turpmākajos gados partija vispirms sašķēlās abstinentos, kuri atbalstīja nesadarbošanos ar koloniālajām varas iestādēm, un viņu pretiniekos. Pēc Pirmā pasaules kara partija sašķēlās mērenajā Maltas Politiskajā savienībā (MPS) un radikālākā itāļu nacionālistu Demokrātiskajā nacionālistu partijā (NP). MPS, kuru līdz 1924. gadam atbalstīja leiboristi, no 1921. līdz 1927. gadam veidoja valdību Džozefa Hovarda, Frančesko Buhajiras un Ugo Paskala Mifsudas vadībā. 1926. gadā partijas atkal apvienojās, izveidojot proitāliski noskaņoto Nacionālistko partiju, kas 1932. gadā uzvarēja vēlēšanās, iegūstot 21 no 32 deputātu vietām, un Mifsudas vadībā izveidoja valdību, bet nākamajā gadā Lielbritānija apturēja Maltas autonomiju, jo NP bija tuvu fašistiskajai Itālijai. Otrā pasaules kara laikā vairāki partijas līderi, tostarp nākamais premjerministrs Enriko Mici (Enrico Mizzi), tika deportēti uz Ugandu proitālisku noskaņojumu dēļ. No 1950. līdz 1955. gadam partija veidoja Maltas valdību ar Maltas Leiboristu partijas, kas bija atdalījusies no leiboristiem, atbalstu.

Pēc autonomijas atjaunošanas 1962. gadā, pateicoties Darba partijas sašķelšanai un krīzēm, pie varas nāca Georga Borga Olivjē vadītā Nacionālistu partija, kas pie varas bija līdz 1971. gadam. Šajā laikā 1964. gadā tika pasludināta Maltas neatkarība. 1981. gadā Edija Feneha Adami vadītie nacionālisti ieguva balsu vairākumu, bet ne vietu vairākumu parlamentā, kā rezultātā partijas deputāti atteicās no sēdēm. 1987. gadā nacionālisti atguva varu un līdz 1996. gadam veidoja valdību. Tā atgriezās pie varas 1998. gadā. 1990. gadā Malta sāka sarunas par pievienošanos ES, un pēc sekmīga referenduma pievienojās 2004. gadā.

Nacionālistkā partija ir daļa no Eiropas Tautas partijas, un gan 2004., gan 2009. gada vēlēšanās tā ieņēma divas vietas Eiropas Parlamentā, zaudējot abās vēlēšanās.

Partijas jaunā mītne tika atklāta 2008. gadā.

2013. gada vēlēšanās partija ieguva 30 no 69 vietām parlamentā un pārgāja opozīcijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maltas Nacionālistkā partija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)