Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā

Manteifeļi (vācu: Manteuffel) un Manteifeļi-Cēges (vācu: Manteuffel genannt Zoege, Zoege von Manteuffel, Manteuffel-Szoege) ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13. gadsimtam, bet Igaunijā līdz 14. gadsimtam.

16. gadsimta vidū Piltenes apgabala muižnieki Cēges izmainīja savu uzvārdu un sāka sevi dēvēt par Manteifeļiem-Cēgēm.

Vēsture

Par pirmo Manteifeļu dzimtas pārstāvi uzskata 1256. gadā pieminēto Anklamas soģi Johanesu Mandiulu (Johannes Mandiuel aduocatus de Thanglim). Pēc dzimtas leģendas pirmie tās pārstāvji bijuši kareivīgi un ļauni, tadēļ iesaukti par "velna vīriem" (man Düwel).

Igaunijas un Kurzemes Manteifeļiem sākotnējais uzvārds bijis Zoje un pirmais ar šādu uzvārdu bijis 1325. gadā Dāņu Igaunijā dzīvojošais Gerhards Zoje (Gerardus Soye). Dokumentos šos uzvārds sastopams arī kā Coje vai Cēge (varianti Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege, Szoege).

Pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss iecēla Kārli Cēgi (Szöge) par Piltenes soģi jeb fogtu (Stiftvogt) savos Kurzemes valdījumos (1561-1578), kamēr pats 1570. gadā tika kronēts par Livonijas karali un pārcēlās uz dzīvi Oberpālenē. Pēc Kārļa Cēges nāves 1578. gadā Piltenes apgabala zemes īpašumus mantoja viņa brālis Johans Cēge. Kazdangas Manteifeļu atzara pārstāvji brāļi Kārlis Johans Cēge un Johans Gerhards Cēge atbalstīja Kurzemes hercogu centienus pievienot Piltenes apgabalu Kurzemes un Zemgales hercogistei.^[1] 17. gadsimtā Cēges pieņēma Manteifeļu uzvārdu, kas pēdīgi kļuva par dubultuzvārda sastāvdaļu. Ierakstīti Sāmsalas bruņniecības (1741) un Kurzemes bruņniecības matrikulās.

Vidzemē dzimušo Gothardu Johanu fon Manteifeli 1759. gadā iecēla par Svētās Romas impērijas grāfu. 19. gadsimtā Manteifeļu dzimta izplatījās arī Polijā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Manteifeļiem muižas atņēma un viņi pārcēlās uz dzīvi Vācijā un Polijā.

Manteifeļu muižas (1920)

Līdz 1920. gadam Manteifeļu dzimtai piederēja šādas Kurzemes muižas 12 671 ha kopplatībā:

Kazdangas muiža (Katzdangen)
Blendenes muiža (Blendinen)
Valātes muiža (Wallaten)
Vecdrogas muiža (Alt-Drogen)
Lieldrogas muiža (Groß-Drogen)
Ķikures muiža (Kikkurn)
Pūņu muiža (Puhnen)
Vecpils muiža (Oldenburg)
Cildu muiža (Zilden)
Pērbones muiža (Perbohnen)

Ievērojami Manteifeļi

Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge (1725-1802), Kurzemes bruņniecības pilvarotais pārstāvis un bezierunu pakļaušanās Krievijai pretinieks
Pēteris Augusts Frīdrihs fon Manteifels (1768–1842), literāts
Gustavs Manteifelis (1832-1916), Latgales vēsturnieks
Kārlis Georgs fon Manteifels (1846-1895), Kazdangas muižas īpašnieks, Kurzemes landtāga deputāts, apriņķa maršals
Verners Cēge fon Manteifels (1857-1926), ķirurgs
Kārlis Manteifels-Cēge (1872-1948), Kurzemes landtāga deputāts, Aizputes apriņķa maršals, memuāru rakstnieks
Ignācijs Manteifelis (1875-1927), vēsturnieks, sabiedriskais darbinieks
Georgs fon Manteifels-Cēge (1889–1962), Baltijas landesvēra virsnieks, Vācijas politiķis
Heinrihs fon Manteifels-Cēge (1893–1946), Baltijas landesvēra virsnieks, abvēra ģenerālis Otrajā pasaules karā
Hanss fon Manteifels-Cēge (1894-1919), Baltijas landesvēra virsnieks
Haso fon Manteifels (1897-1978), ģenerālis un politiķis
Jeržijs Manteifels (1900-1954), vēsturnieks, papirologs
Leons Manteifels-Cēge (1904-1973), ķirurgs

ģenerālleitnants Andreass Gothards fon Manteifels
Vidzemes landrāts Ludvigs Vilhelms fon Manteifels
Igaunijas landrāts Gothards Johans I fon Manteifels
ģenerālmajors Gothards Johans II fon Manteifels, kritis 1813. gada kaujā pie Leipcigas
Ķirurgs Verners Cēge fon Manteifels
mākslas vēsturnieks Kurts Cēge fon Manteifels
vēsturnieks Tadeušs Manteifels-Cēge
ķirurgs Leons Manteifels-Cēge
politiķis Georgs Manteifels-Cēge

Literatūra

Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Freiherrlich-Kurländische Linie. Berlin 1909
Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Stamm Poplow des pommerschen Geschlechts. Berlin 1913
Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Stamm Polzin und Arnhausen des pommerschen Geschlechts. Berlin 1915
Genealogisches Handbuch des Adels, Adelslexikon Band VIII, Band 113 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1997.

Ārējās saites

Atsauces

↑ Manteifeļi-Cēges Kurzemes bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata

[1] Manteifeļi-Cēges Kurzemes bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata

[1]