Marija Ozols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marija Ozols
Marija Ozols
Personīgā informācija
Dzimusi 1899. gada 26. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Odesa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 1950. gada 25. novembrī (50 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Krasnojarskas novads, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latviete
Vecāki Jānis un Karolīna Ķurzēni
Dzīvesbiedrs Pēteris Ozols
Augstskola Latvijas Universitāte

Marija Ozols (Ozola) (dzimusi Ķurzēns, 1899—1950) bija latviešu bērnu ārste, beigusi Latvijas Universitāti (1925)[1], Rīgas pilsētas bērnu slimnīcas direktore (1944). Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1899. gada 26. decembrī Odesā tālbraucēja jūrnieka Jāņa Ķurzēna un skolotājas Karolīnes Otīlijas Ķurzēnas ģimenē. Krievijā beigusi ģimnāziju. Pēc atgriešanās Latvijā strādāja par skolotāju Krustpils apriņķa Variešos. No 1919. gada līdz 1925.gadam studējusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Pēc studijām strādāja fakultātes klīnikā par asistenti. 1937. gadā iecelta par Dunavas—Dvietes rajona ārsti.

Vācu okupācijas laikā 1941.—1944. gadā bijusi Rīgas Bērnu slimnīcas direktore. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Kurzemi.

Pēc 2. Pasaules kara bijusi ārste Tērandē un Ēdolē, pēc tam Ventspils slimnīcā. 1946. gada 8. janvārī apcietināta un apsūdzēta par sadarbību ar vāciešiem un palīdzības sniegšanu kureliešiem. Notiesāta uz 10 gadiem ieslodzījumā. Mirusi soda izciešanas laikā Krasnojarskas novadā 1950. gada 26. novembrī. Reabilitēta 1995. gadā.[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. biographien.lv
  2. Marija Ķurzena-Ozola. — Imerias Ziņas. — 2015. — Nr.48
  3. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 322. lpp. ISBN 9789934827051.