Marta Bārbale

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marta Bārbale
Personīgā informācija
Dzimusi 1933. gada 8. februārī
Murmastiene, Barkavas pagasts
Mirusi 2003. gada 5. augustā (70 gadi)
Tautība Latviete
Nodarbošanās dzejniece, tulkotāja
Vecāki Antonija un Alberts Bārbali


Marta Bārbale (dzimusi 1933. gada 8. februārī, mirusi 2003. gada 5. augustā) bija latviešu dzejniece un tulkotāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Barkavas pagasta Murmastienes ciema Skalbjudambjos zemnieku ģimenē. Mācījusies Murmastienes septiņgadīgajā skolā, tad Varakļānu vidusskolā. 1957. gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Pēc augstskolas Marta Bārbale strādājusi par skolotāju un bibliotekāri.

Pirmais Martas Bārbales dzejolis nodrukāts žurnālā „Karogs”. 1960. gadā tika izdots jaunās dzejnieces pirmais krājums "Zeme rūgst", viņa kļuva par Rakstnieku Savienības biedri. Radās apņēmība pilnībā pievērsties literatūrai, Bārbale kļuva par redaktori Latvijas Valsts izdevniecībā, strādājusi par literāro konsultanti laikrakstā "Padomju Jaunatne", ķērusies arī pie atdzejošanas no krievu valodas. Atdzejojusi Viktora Bokova, Pjotora Brovkas un Aleksandra Prokofjeva liriku, sastādījusi Seimaņa Putāna un Pētera Klaidūņa-Voitkāna dzejoļu izlases.[1]

Izdotas vairāk nekā 10 Martas Bārbales dzeju grāmatas, viņas darbiem raksturīga tuvība zemei, dabai un lauku dzīvei, jo sevišķi dzimtajai Latgalei. Rakstījusi dzejoļus arī latgaliešu valodā, tie iekļauti izlasē "Dvēselīte mana". Dzeju publicējusi latgaliskajos laikrakstos "Latgolas Bolss" un "Mōras Zeme", žurnālā "Jaunō Dzeive". Viens no šiem dzejoļiem iedvesmoja Daugavpils grupas "Elpa" mūziķi, komponistu, dziedātāju Jāni Loginu, un 1995. gadā tapa dziesma "Gaiša melanholija" ar Martas Bārbales dzeju, ieskaņota kopā ar jaukto kori "Daugava". Ar Bārbales dzeju komponētas Ģederta Ramana, Romualda Kalsona, Imanta Kalniņa, Romualda Jermaka, Aldoņa Kalniņa un Ērika Ķiģeļa dziesmas.[2]

Dzejniece mūžībā aizgājusi 2003. gada 5. augustā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Zeme rūgst" (1960)
  • "Arī kadiķi zied…" (1964)
  • "Laimes pakavs" (1967)
  • "Manas miglas" (1969)
  • "Saules pirtī" (1971)
  • "Melni mani kumeliņi" (1979)
  • "Aiz kalna" (1979)
  • "Pa sirmu rasu" (1987)
  • "Tu esi aicināts"
  • "Dvēselīte mana" (1993)
  • "Ļauj, debestiņ" (1994)
  • "Sūnekļa alts" (2000)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Marta Bārbale – mūsu novada jubilāre». rezeknesbiblioteka.lv. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
  2. «Dzejnieci Martu Bārbali atceramies 85. jubilejā...». lr2.lsm.lv. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.