Marta Lange

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marta Lange
Marta Lange 1938.jpg
Marta Lange pie memoriālās kompozīcijas "Mātei", 1938
Pilnais vārds Marta Lange
Dzimis 1903. gada 15. februārī
Valmiera
Miris 1985. gada 1. augustā
Rīga
Tautība latviete
Nozares Tēlniecība
Mākslas virziens Modernisms, Sociālistiskais reālisms

Marta Lange (1903. gada 15. februāris1985. gada 1. augusts) bija latviešu tēlniecības vecmeistare, kuras vārds saistās ar portreta žanru. Viņas monumentālie darbi redzami nozīmīgās latviešu mākslas izstādēs, sabiedriskās telpās un kā monumenti dabā. Tēlniece devusi nozīmīgu ieguldījumu arī memoriālā un dekoratīvā tēlniecībā. 1971. gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukums.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marta Lange dzimusi 1903. gada 15. februārī Valmierā vienkāršu ļaužu – galdnieka un linu vērptuves strādnieces – ģimenē ar pieciem bērniem. Agrā bērnībā zaudējusi abus vecākus un savu mākslinieces mērķi sasniegusi pateicoties tikai lielai neatlaidībai un izturībai.[2] 1921. gadā sākusi studēt filoloģiju Latvijas Universitātē, taču slimības dēļ pārtraukusi. 1923. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, iestājpārbaudījumam veidojusi Raiņa portretu cilnī. Cīnoties ar slimības sekām, ar vairākiem pārtraukumiem mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcā K. Rončevska vadībā līdz 1932. gadam. Par diplomdarba tēmu izvēlējusies kapa pieminekļa kompozīciju. Studiju pārtraukuma periodā vairākus gadus strādājusi par sekretāri pie advokāta, vēlāk studiju laikā piestrādājusi par grāmatvedi akadēmijas studentu padomē.[2] 1938. gadā devusies studiju braucienā uz Itāliju, Grieķiju un Ēģipti, kas sniedza atšķirīgus iespaidus par tēlniecības principiem un ietekmēja formveides paņēmienus turpmākajā radošajā darbībā. 1945. gadā uzņemta Mākslinieku savienībā ar portretu – Ata Kronvalda krūšutēlu. 1956.–1958. bijusi Mākslas fonda valdes priekšsēdētāja, kā arī darbojusies Tēlniecības sekcijas birojā. Izstādēs piedalījusies kopš 1935. gada, un Martas Langes darbi vēl joprojām tiek izstādīti latviešu mākslas nozīmīgākajās izstādēs un muzejos.[1]

Mirusi 1985. gada 1. augustā Rīgā, apglabāta Rīgas Meža kapos.[3]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marta Lange darbības sākumā pievērsusies memoriālajai un dekoratīvajai tēlniecībai. Padomju laikā galvenokārt strādāja portreta žanrā, atveidojot ievērojamus kultūras un mākslas darbiniekus, revolucionārus, darba varoņus (Komponista Emīla Dārziņa portrets, 1975; Divkārtējā Sociālistiskā Darba Varone slaucēja Marta Semule, 1960; Dzejnieka un cīnītāja Roberta Eidemaņa portrets, 1968). Liela nozīme darbu tēmas izvēlē bija mūzikai, kas mākslinieces dzīvē ieņēma stabilu vietu aiz tēlotājas mākslas. Strādājusi granītā, bronzā un šūnakmenī. Tēlnieces darba plastiku raksturo stingra tektoniskā uzbūve, virzība uz formu vispārinājumu, personības garīgās aktivitātes uzsvērums. Vairākus portretus māksliniece veidojusi kā monumentus un darbu iekšējā un ārējā monumentalitāte piemērota to uzstādīšanai sabiedriskās vietās. Pēdējās divās mūža desmitgadēs Marta Lange no jauna pievērsusies memoriālajai tēlniecībai, kuru laikā tapis viens no nozīmīgākajiem pieminekļiem, operdziedātājai Alīdai Vānei (1965). Māksliniece devusi ieguldījumu arī latviešu padomju tēlnieku ļeņiniānā – monumentālu V. Ļeņina portretu sārtā granītā Preiļu rajona Ļeņina kolhozam. Padomju Latvijas gados mākslas dzīves veidošanā liela nozīme bija arī Martas Langes aktīvajai sabiedriskajai darbībai.[1]

Martas Langes darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, izstāžu zālē Arsenāls, Jūrmalas pilsētas muzejā, Rīgas Meža kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portreti:

  • Kronvaldu Atis, ģipsis, 1937. Rakstniecības un mūzikas muzejs
  • Komponists Emilis Melngailis, bronza, 1949. LNMM
  • Diriģents Arvīds Jansons, ģipsis, 1950. LNMM
  • Divkārtējā Sociālistiskā Darba Varone slaucēja Marta Semule, bronza, granīts, 1960. Galgauska
  • Sociālistiskā Darba Varonis cūkkopējs Antons Bārtulis, ģipsis, 1962. LNMM
  • Dzejnieka un cīnītāja Roberta Eidemaņa portrets, slīpēts granīts, 1968. Valka
  • Tēlnieks Kārlis Zāle, slīpēts granīts, 1967. LNMM
  • Auseklis, slīpēts granīts, 1967. Alojas vidusskola
  • Komponists Emīls Dārziņš, granīts, 1975. LNMM

Kapa pieminekļu kompozīcijas:

  • ”Mātei”, kapa piemineklis Olgai Ansonei, bronza, granīts, 1938. Valmieras pilsētas kapi
  • ”Mans gulbi klusais...”, kapa piemineklis pianistei Anitai Sleikšai, bronza, granīts, 1939. Rīgas Meža kapi
  • ”Pirmziemnieki”, kapa piemineklis skolotājam Krišam Melnalksnim, granīts, 1940. Rīga, Mārtiņa kapi
  • ”Celies un ej, topi gaisma!”, kapa piemineklis profesoram Gustavam Klaustiņam, granīts, 1940-1941. Rīgas Meža kapi
  • ”Dziedot mūžu nodzīvoju”, kapa piemineklis dziedonei Alīdai Vānei, slīpēts granīts, 1965. Ventspils rajona Ventas ciema Doku kapi

Medaļas:

  • Raiņa piemiņas medaļa, bronza, 1975. Privātkolekcija
  • Kārļa Zāles piemiņas medaļa, bronza, 1978. LNMM

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Rasma Lāce. Latviešu tēlniecības vecmeistari. Rīga : Liesma, UDC: 730 (474.3) (092)., 1982.
  2. 2,0 2,1 Rasma Lāce. Marta Lange. Rīga : Zinātne, 1981.
  3. L. Bremša. Māksla un arhitektūra biogrāfijās 2.sējums. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1995. 69. lpp. ISBN 5-89960-057-8.