Atis Kronvalds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds
Personīgā informācija
Dzimis 1837. gada 15. aprīlī
Bunkas pagasta Krotes muižas "Lejasmiķi"
Miris 1875. gada 17. februārī (37 gadi)
Vecpiebalga
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, publicists, valodnieks.
Valoda latviešu valoda
Augstskola Tērbatas Universitāte, Berlīnes Universitāte

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (1837. gada 15. aprīlis1875. gada 17. februāris), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Krotes muižas «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē. Mācījies Mazlāņu pagastskolā. Viņu pieņēmis audzināšanā Durbes mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējies par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījies Durbē privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā.
Ieguvis skolotāja tiesības, strādājis par mājskolotāju. 1860. gadā iestājies Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un strādājis par mājskolotāju Durbē.

Iepazinies ar laikrakstu Pēterburgas Avīzes un nostājies jaunlatviešu pozīcijās, vēlāk kļuvis par dedzīgāko latviešu tautas tiesību, valodas un kultūras aizstāvi. 1865. gadā devies uz Tērbatu un iestājies Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos. No 1868. gada strādājis par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rosīgi darbojies latviešu inteliģences pulciņā ar nosaukumu Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, rakstījis mācību grāmatas, publicējis rakstus par valodniecību un pedagoģiju, izdevis savu slaveno brošūru Nationale Bestrebungen (Tautiskie centieni). Tā bija atbilde vācu ideologiem, kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt ne savas kultūras, ne izglītotu cilvēku, jo izglītots latvietis esot neiedomājams. Kronvalds parāda spožu polemista talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš meklē jaunus vārdus un apvidvārdus izteiksmes līdzekļus. Kronvalds popularizē vecvārdus un apvidvārdus, aizgūst vārdus no radniecīgām valodām un atvasina jaunus vārdus. Viņš darinājis ap 200 vārdu, latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis u.c.[1] Publicējies laikrakstā Baltijas Vēstnesis.

1873. gadā pārcēlies uz Vecpiebalgu, strādājis Vecpiebalgas draudzes skolā. Šajā pašā gadā piedalījies Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos, kuros uzstājies ar divām spožām runām, atkal aizstāvot tautas kultūru, tautasdziesmas, valodu. Atis Kronvalds bijis spožs orators. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams. Miris Vecpiebalgā, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur 1893. gadā uzstādīts kapa piemineklis.

Kronvaldu Atis dažkārt tiek uzskatīts par vienu no Latviešu vecākās studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem, tomēr viņa biogrāfs un vēsturnieks Artūrs Baumanis norāda: "Jau 1875. gadā miris ievērojamais korpsburšu (studentu korporāciju) pretinieks Kronvaldu Atis, protams, nekādā veidā nespēja protestēt, ka 1930. gadā Lettonias Albums izsludināja viņu un viņa Tērbatas Latviešu Vakarus par savu "pirmsākumu". Trīsdesmitajos gados Rīgā šī teiksma tomēr nenonāca līdz pārrunai - jo minētais albums, būdams interneta izdevums, nebija parādījies grāmatu tirgū. Turpretim trimdā Kronvaldu Ata piemiņu aizskarošas apgalvojums tiek laikrakstos un lekcijās nemitīgi atkārtots. Latviešos tas rada visai nepareizus uzskatus par Kronvalda Ati. Mūsu pienākums ir šo kampaņu pārtraukt - un paziņot: tā ir bijusi kļūda. "Tautisko centienu" autora Kronvaldu Ata vārdu nevar saistīt ar korporācijām."[2]

Arī Kronvalda biogrāfs Kārlis Kundziņš izsaka uzskatu, ka 1875. gadā nomirdams, Kronvads esot sev aiztaupījis tos sirdsēstus, ko viņam būtu radījusi šāda Tērbatas Latviešu Vakaru attīstība, resp. studentu korporācijas Lettonia formā.[3]

Raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzeja jeb poēzija (1869)
  • Vecas valodas jauni vārdi (1869)
  • Tēvuzemes mīlestība (1871)
  • Valodas kopējiem (1872)
  • Nationale Bestrebungen (1872)
  • Tautiskie centieni (1887)
  • Kopoti raksti 2 sēj. (1936—1937)
  • Izlase Tagadnei (1987)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Atis Kronvalds (latviski)
  2. Baumanis A, Kronvalda gadā, Laiks, 08.08.1987.
  3. Kundziņš K. Mana mūža gājums, Rīga:1935.; Kundziņš K.Kronvaldu Atis, Rīgā:1905.