Mastorava

Vikipēdijas lapa
Mastoravas publikācijas vāks.

Mastorava (erzju un mokšu: Масторава) ir erzju un mokšu varoņeposs, kuru 1994. gadā publicēja tā autors Aleksandrs Šaronovs. Eposs veidots uz varoņu mītu, dziesmu un teiksmu pamata.

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Mastorava" sastāv no 5 daļām ("Dievu laikmets", "Senais laikmets", "Tjuštjana laikmets", "Ienaidnieku laikmets", "Jaunais laikmets") un 18 teiksmām.

"Mastorava" attēlo erzju un mokšu kosmogonisko mitoloģiju, erzju un mokšu pilsonisko un garīgo vēsturi, veido daudzšķautņaino tautas tēlu ar interesantu tūkstošgadīgu vēsturi. "Mastoravā" atspoguļoti tautas filozofiskie, estētiskie, ētiskie, valstiski-politiskie, sociālie priekšstati par savu un kaimiņtautu vēsturi.

"Mastorava" ir eposs arī par krievu tautu, jo tajā ir iekļauti mitoloģiskie un episki-vēsturiskie sižeti, kurus veidojuši Vladimiras, Ņižegorodas, Rjazaņas, Penzas, Tombovas guberņu krievu iedzīvotāji. Eposs attēlo arī Krievijas vēsturi, jo stāsta par tautībām, kas apdzīvojušas teritoriju, uz kuras vēlāk izveidojās krievu valstiskums un etnoss.

Eposs "Mastorava" tipoloģiski ir radniecisks "Kalevalai", "Kalevipoegam" un "Lāčplēsim". Tam ir konceptuāla līdzība ar sengrieķu eposu, kur varoņi, līdzīgi kā erzju eposā, ir cilvēkdievi, pasaules veidotāji, kas ienes tautas dzīvē tradīciju un likumu. "Mastoravas" galvenā ideja ir nākotnes skatījums caur pagātnes apzināšanos, tautas tūkstošgadīgās, vēsturiskās, tikumiskās un estētiskās pieredzes aktualizēšana mūsdienu cilvēku apziņā.

Varoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Mastoravā" ir vairāk kā 77 darbojošās personas.

Augstākās dievības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ineškipazs (pasaules un cilvēku radītājs, dzīves tradīciju, paradumu un likumu demiurgs),
  • Angepatjaisa (Ineškipaza sieva, dieviete-māte, skaistuma dieviete, mīlas un laulības aizgādne, sieviešu un bērnu aizstāve),
  • Idemeuss (Ineškipaza antipods, ļaunuma iemiesojums),

Varenās dievības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Verepazs (cilvēka dvēseles un prāta valdnieks, gaismas un labestības iemiesojums),
  • Purginepazs (pērkona un kara dievs, nešķīsto spēku pretinieks, valdnieka Tjuštjana tēvs),
  • Kastargo (gudrības dieviete, Ineškipaza meita),
  • Vezorgo (skaistuma dieviete, Ineškipaza meita),
  • Mastorpazs (pazemes valstības un zemes auglības dievs),
  • Stakapazs (darba dievs, zemes smagumu nesējs),
  • Kšniņpazs (kalēju dievs),
  • Vedjava (ūdens un mīlas dieviete, sieviešu un dzemdību aizbildne, Ineškipaza meita),
  • Inenarmuņa (dievišķais putns, Ineškipaza rīkojumu izpildītāja, dieviete-māte),
  • Mastorova (erzju un mokšu zemes un tautas dieviete, visa dzīvā sargātāja uz zemes),
  • Norovava (ražas dieviete),
  • Mekšava (bišu un biškopības dieviete),
  • Komļava (vīna, svētku un līksmības dieviete),
  • Veleņpazs (cilvēciskās pasaules dievība, sociālo attiecību aizgādnis),
  • Veļava (cilvēciskās pasaules dieviete, cilvēcisko attiecību aizbildne) u.c.

Varoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Azravka/Litova (zemes meitene, Purginepaza sieva, debesu ģimenes demiurgs),
  • Litava (zemes meitene, Purginepaza sieva, injazora (valdnieka) Tjuštjana māte),
  • Cecja, Suraļa, Kudadejs, Tjokšoņs (varoņi, erzju tautas un sabiedrības iedibinātāji),
  • valdnieks Tjuštja/Tjuštjans (erzju valstiskuma dibinātājs, sociālās kultūras varonis, kas iedibināja erzju tautas dzīvē likumu, tradīciju, civilizētas dzīves normas. Tjuštjana valdīšanas laiks tiek uzskatīts par erzju tautas zelta laikmetu),
  • Arsa (Purginepaza un zemes meitenes dēls, erzju karavadonis mongoļu-tatāru iebrukuma laikā),
  • Sabans (spēkavīrs, kas apveltīts ar milzīgu spēku, erzju zemes sargātājs no ārējiem ienaidniekiem),
  • Kiļava, Narčatka, Kastuša (meitenes-karotājas, kas cīnās ar erzju un mokšu tautu ienaidniekiem),
  • Samaņka (gudra meitene, kas ieteica Ivanam Bargajam Kazaņas ieņemšanas plānu, parokoties zem aizsargmūra).

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Mastorava" ir publicēta piecās valodās: erzju (autors Šaronovs), mokšu (M.Moisejeva tulkojums), krievu (Šaronova tulkojums), ungāru (M.Duganči tulkojums) un somu (R.Bartensas tulkojums).

2009, 2011 un 2012. gadā tika publicēts "Mastoravas" teksta nelicenzēts tulkojums ar Mordovas grāmatu izdevniecības un humanitāro zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta zīmi. Šie izdevumi ir zinātniski nekorekti (izkropļoti mitoloģiskie un episkie sižeti) un mākslinieciski kļūdaini (neadekvāti atspoguļoti dievi un varoņi, teksts primitīvs un literāri izkropļots)

Par "Mastoravu" ir publicēti vairāki simti recenziju, atsauksmju, pētījumu, kuru autori ir V.Demins, O.Tkačenko, N.Morohins, T.Hakkareinens, M.Duganči, O.Ingls, A.Gagajevs, P.Gagajevs, P.Domokošs, M.Mosins, N.Zavaruhins, M.Moisejevs, N.Aduškins, E.Šaronova, N.Abrosimova u.c.