Plašsaziņas līdzekļi
Plašsaziņas līdzekļi[1] vai masu saziņas līdzekļi ir jebkurš rīks, kuru izmantojot var veikt plašsaziņu — ziņojumi tiek nogādāti no sūtītāja plašai auditorijai. Tos var iedalīt divās lielās grupās — drukātajos plašsaziņas līdzekļos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Nozīmīgākie plašsaziņas līdzekļi ir internets, televīzija, radio, prese un kino. Tos galvenokārt izmanto, lai sabiedrībai nodotu informāciju, ziņas. Var izmantot arī izglītībā, komercijā, izklaidē. Nereti plašsaziņas līdzekļus izmanto propagandai un masu kultūras izplatīšanai. Reliģijā vai politikā par plašsaziņas līdzekli var uzskatīt arī publisko runu un pasākumu organizēšanu.
Plašsaziņas līdzekļu ietekme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti liela ietekme uz mūsdienu sabiedrību, tāpēc šo sfēru mēdz saukt arī par “ceturto varu”.[2] Šo rīku galvenokārt izmanto, lai sabiedrībai nodotu informāciju un ziņas, kā arī izglītībā, komercijā un izklaidē. Lai piesaistītu klientus, reklāmas un sludinājumi tiek izplatīti ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību.
“Ceturto varu” izmanto arī propagandas nolūkos, jo daudzi cilvēku izplatītajai informācijai tic uz vārda, tādā veidā panākot valdībai vai citiem progagandas izplatītājiem sev vēlamo. Kā piemēru var minēt 1991. gada Augusta puču, kad 19. augusta vakarā OMON kaujinieki vispirms iebruka Preses namā, lai pārtrauktu Latvijas Televīzijas translētos raidījumus.[3] Viena no pēdējo gadu plašsaziņas līdzekļu problēmām ir viltus ziņu izplatīšana.
Plašsaziņas līdzekļu uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- drukātie plašsaziņas līdzekļi
- elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
- citi plašsaziņas līdzekļi
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plašsaziņas līdzekļu vēsture lielā mērā caurvijas ar saziņas līdzekļu vēsturisko attīstību. Sākotnēji tā galvenokārt bija saistīta ar presi, radio un televīziju. Termins "plašsaziņas līdzekļi" ar mūsdienu izpratni izveidojās 1960. gados.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Plašsaziņas līdzekļi pret masu mediji» (latviešu). skrivanek.lv. Skatīts: 2018-04-30.
- ↑ «Valsts prezidenta uzruna konferencē „Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā”». Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa. 2007. gada 8. septembris. Skatīts: 2019. gada 24. jūlijā.
- ↑ Latvijas Televīzija. «Deviņdesmitie. Medijs kā bizness». ltv.lsm.lv, 2016. gada 7. septembris. Skatīts: 2019. gada 24. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: plašsaziņas līdzekļi.- «Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums». Likumi.lv – Latvijas Republikas tiesību akti.
- Latvijas Universitāte Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra. Valoda: nozīme un forma. Plašsaziņas līdzekļu valoda. LU Akadēmiskais apgāds, 2009. ISBN 978-9984-45-079-7.
- Artis Nīgals (17.05.2000.). "Par plašsaziņas līdzekļu ietekmi un atbildību". Latvijas Vēstnesis (vestnesis.lv) 176/177 (2087/2088).
|