Preses nams

Vikipēdijas lapa
Preses nams
Latvijas KP CK izdevniecības ēka
Preses nams.jpg

Preses nama ēka 2007. gadā

Preses nams (Rīga)
Preses nams
Preses nams
Koordinātas: 56°56′53″N 24°05′10″E / 56.94806°N 24.08611°E / 56.94806; 24.08611Koordinātas: 56°56′53″N 24°05′10″E / 56.94806°N 24.08611°E / 56.94806; 24.08611
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Adrese Rīga, Balasta dambis 2
Apkaime Ķīpsala
Statuss rekonstrukcija
Celtniecība 1973—1978
Ekspluatācijā no: 1978. gada
Jumts 76,80 m
Augšējais stāvs 75 m
Stāvu skaits 22
Platība 18 400
Celtniecība
Arhitekts (i) Jānis Vilciņš
Īpašnieks (i) SIA PN Project
Emporis Nr. 111000
Preses nama komplekss 2016. gada oktobrī, attēlā redzamā zemākā ēka jau ir nojaukta, un uz jaunās ēkas jumta plāno izveidot sporta laukumu.

Preses nams bija 1978. gadā būvēta 22 stāvu augsta ēka Ķīpsalā Rīgā, kuras arhitekts ir Jānis Vilciņš.[1] Preses nama vietā 2023. gadā atklās daudzfunkcionāla centra 10 stāvu biroju ēkas kompleksu, kurā būs pieejami mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zonas, kā arī futbola laukums uz ēkas piektā stāva jumta.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēka būvēta no 1973. līdz 1978. gadam. Tā tika būvēta speciāli preses izdošanas vajadzībām kā plašs komplekss, kas sastāvēja no 22 stāvu augstā LKP CK izdevniecības, laikrakstu un žurnālu redakciju korpusa un divstāvu tipogrāfiju piebūves, kuras jauda bija 1,5 miljardi iespiedvienību gadā.

Pirmajā stāvā centrālajā daļā un pagrabstāvā izvietots plašs vestibils ar pasta nodaļu, sludinājumu pieņemšanas punktu, kiosku "Soyuzpechat", 2 ēdamzāles (dienas un diennakts), kafejnīca "Zebra", tam piekļaujas iekšējais pagalms ar ieeju konferenču zālē ar 600 sēdvietām, tāpat arī bibliotēka 20 stāvā. Visa kompleksa ārējai apdarei izmantoti šokbetona paneļi. Interjerā dominē dabiskais akmens, savukārt konferenču zālē koka apdare.

1977. gadā pabeidza divstāvu korpusa būvi, kurā atradās LKP CK izdevniecības laikrakstu un žurnālu tipogrāfija, kurā izvietoja ofseta drukas iekārtas, bet augstceltne bija aprīkota ar pneimatisko pastu, kas ļāva nosūtīt tekstus un korektūras uz tipogrāfiju no jebkura augstceltnes stāva un saņemt no turienes izdrukas uz korektūru.

Kopš 1978. gada ēkā atradās laikrakstu "Cīņa" (latviešu valodā, 4.-5. stāvā) un "Padomju Latvija" (krievu valodā, 6.-7. stāvā), "Padomju Jaunatne" (10. un 11. stāvā), vakara avīzes "Rīgas Balss" (latviešu un krievu valodā, atradās 8.-9. stāvā), "Lauku Avīzes", laikrakstu "Literatūra un Māksla", "Sports", žurnāla "Horizont", "Daugava" (literārais), "Dadzis" (satīriskais), "Ezītis" (bērnu), "Padomju Latvijas Komunists", "Padomju Latvijas sieviete" redakcijas. 17.-18. stāvos bija Glavļita cenzūras biroji, kas apskatīja visus izdevumu materiālus pirms gatavās izkārtojuma nodošanas drukāšanai.

Latvijas Kompartija ieguldīja apmēram divdesmit miljonus rubļu poligrāfiskās bāzes izveidē un Preses nama celtniecībā. Tajos laikos laikrakstu un žurnālu izdošana bija viena no ienesīgākajām nozarēm, kas deva peļņu ap 10 milj. rubļu gadā. Tādēļ LR Augstākās Padomes komisija Jāņa Škapara vadībā 1990. gada maijā piedāvaja šo īpašumu pārņemt Latvijas valsts labā, bet PSRS Ministru padome uzdeva Latvijas Republikas Ministru padomei nepieļaut, ka PSKP uzņēmumus, ēkas, iekārtas un citu mantu Latvijā izmanto citi resori un organizācijas, PSRS Iekšlietu ministrijai nodrošināt, ka tiek apsargātas PSKP ēkas, iekārtas un cita tai piederošā manta, kas atrodas Latvijā, pirmām kārtām LKP CK izdevniecības, Partijas vēstures institūta un partijas arhīva, Politiskās izglītības nama, LKP CK autobāzes ēkas.[3]

Pārbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada jūnijā ēku no AS "Latvijas kuģniecība" meitas uzņēmuma SIA LASCO Investment iegādājās SIA PN Project, ko pārvaldīja Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla sabiedrība Lords LB Asset Management.[4][5]

2020. gada aprīlī Rīgas pilsētas būvvalde izsniedza būvatļauju Preses nama kvartāla pirmās kārtas būvniecībai, tostarp bijušās Preses nama tipogrāfijas ēkas daļējai demontāžai. Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt biroju centru, tirdzniecības telpas ar futbola laukumu uz zemākās ēkas jumta un Holiday Inn viesnīcu augstceltnē.[6]

2020. gada septembrī sākās bijušās tipogrāfijas ēkas nojaukšanas darbi. Arhitektu biroja “Arhis Arhitekti” un Dānijas Arrow Architects projektēto būvniecību par 76,8 miljoniem eiro īstenoja uzņēmums “UPB”. Plānots, ka Preses nama kvartāla pirmās kārtas realizācija noslēgsies 2023. gadā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rīga: enciklopēdija. Pēteris Jērāns (redaktors).  Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 549.—550. lpp.
  2. Pabeigti Preses nama kvartāla pirmās kārtas apjomīgākie būvdarbi zinas.tv3.lv 2022. gada 28. maijā
  3. «1990. gada 30. maija rīta sēdes stenogramma, J.Škapara uzruna». www.saeima.lv. 1990-05-30. Skatīts: 2020-11-26.
  4. «Par 16,8 miljoniem eiro pārdots Preses nams». Dienas Bizness. 2017. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 27. jūnijā.
  5. «Preses namā 2022. gadā atvērs pirmo 'InterContinental Hotels Group' viesnīcu Latvijā». delfi.lv. 2018. gada 18. septembrī. Skatīts: 2018. gada 18. septembrī.
  6. Saņem būvatļauju bijušās Preses nama tipogrāfijas ēkas daļējai demontāžai LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 22. aprīlī