Mečislavs Centneršvērs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mečislavs Centneršvērs
Mieczysław Centnerszwer
Mečislavs Centneršvērs
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 10. jūlijā
Varšava (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1944. gada 27. martā (69 gadi)
Varšava (tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība Ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizikālķīmija
Alma mater Leipcigas universitāte
Pasniedzēji Vilhelms Ostvalds
Studenti Mārtiņš Straumanis

Mečislavs Centneršvērs (poļu: Mieczysław Centnerszwer; 1874–1944) bija Polijas ebreju fizikālķīmiķis. Rīgas Politehniskā institūta (1898-1919), Latvijas Universitātes (1919-1928), Varšavas universitātes (1932-1939) profesors, Fizikālās ķīmijas institūta direktors.

Pētīja ķīmisko savienojumu kinētiku, metālu koroziju, elektrolīzi. Vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1874. gada 10. jūlijā Varšavas izdevēja Gabriēla Centneršvēra (1841–1917) ģimenē. Studēja ķīmiju Leipcigas universitātē (1891-1898), kur tajā laikā strādāja profesors Vilhelms Ostvalds. Pēc studiju noslēguma Pauls Valdens viņu uzaicināja strādāt par ķīmijas un elektroķīmijas pasniedzēju Rīgas Politehniskajā institūtā. 1900. gadā apprecējās ar vācbaltieti Francisku Annu Beku.

No 1904. gada viņš pasniedza arī fiziku, 1917. gadā kļuva par profesoru. No 1919. līdz 1928. gadam bija Latvijas Universitātes ķīmijas profesors. Pēc tam pārcēlās uz dzīvi Varšavā. Pēc Polijas okupācijas viņu ieslodzīja Varšavas geto, no kura viņš izbēga un paslēpās pie savas sievas. Nogalināts 1944. gada 27. martā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Центнершвер М. Критическая температура растворов. СПб., 1903.
  • Centnerszwer M, Pakalneet A. Die kritischen Drucke der Lösungen. Leipzig: W. Engelmann, 1906.
  • Centnerszwer M, Kalnin A. Die gemeinsame kritische Kurve der Lösungen in Pentan. Leipzig: W. Engelmann, 1907.
  • Центнершвер М. Очерки по истории химии: Популярно-научные лекции. Одесса, 1912. 318 с.
  • Centnerszwer M. Das Radium und die Radioaktivität. Leipzig und Berlin: B. G. Teubner, 1913 - 96 S. (atkārtots izdevums 1920)
  • Центнершвер М. Химическое сродство и его значение для техники. Пг., 1914.
  • Centnerszwer M. Cours de manipulations de chimie physique et d'électrochimie. Paris: Gauthier-Villars et cie., 1914.
  • Centnerszwer M. Lösungsgeschwindigkeit der Metalle in Säuren; Geschwindigkeit der Auflösung einiger Legierungen des Zinks mit Arsen, Blei, Kadmium, Nickel, Platin und Gold. Leipzig: W. Engelmann, 1918.
  • Центнершвер М. Практикум по химии. Рига, 1922. 121 с.
  • Центнершвер М. Практическое введение в физическую химию и электрохимию. Рига, 1922. 190 с.
  • Centneršvērs M. Krustiņsons J. Neorganiskās ķīmijas kurss. Rīga: 1. sējums (1922) - 400 lpp.; 2. sējums (1924) - 485 lpp.
  • Centnerszwer M. Lösungsgeschwindigkeit des Magnesiums: Auflösung des Magnesiums in anorganischen Säuen ohne Umrührung ; [Űber einige Folgeungen der Gleichung von der Waals]. 1923
  • Centnerszwer M., Krustiņsons J. Über einige elektrolytische Versuche mit freien Elektroden. Riga: 1923
  • Centnerszwer M., Bružs B. Die stufenweise Dissoziation des Magnesiumkarbonats. Rīga: 1924
  • Centnerszwer M., Bružs B. The velocity of decomposition of solid matter: velocity of decomposition of magnesium carbonate. Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1924.
  • Centnerszwer M., Straumanis M. Übt Radiumstrahlung einen Einfluss auf das Potential der Wasserstoffelektrode aus? Rīga: 1925.
  • Centnerszwer M., Straumanis M. Die katalytischen Erscheinungen bei der Auflösung des Zinks in Säuren. Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1926.
  • Centnerszwer M., Bružs B. Zerfallsgeschwindigkeit fester Stoffe: Geschwindigkeit der Dissoziation des Cadmiumkarbonats. Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1926.
  • Centnerszwer M., Awerbuch A. Zerfallsgeschwindigkeit fester Stoffe: Geschwindigkeit der Dissoziation der Bleikarbonats. Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1926.
  • Centnerszwer M., Straumanis M. Experimentelle Prüfung der Theorie der Lokalströme. Leipzig: Akademische Verlagsgesellschaft, 1927.
  • Centnerszwer M., Blumenthal M. Die thermische Dissoziation des Lithiumnitrats. Cracovie: Polska Akademia Umiejętności, 1936
  • Centnerszwer M., Heller W. Szybkość rozpuszczania się miedzi w kwasie azotowym. Warszawa: 1939

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Universitātes goda doktors
  • Madrides Universitātes goda doktors
  • Francijas Akadēmijas virsnieks (Officier d'Academie Francaise, 1928)
  • Triju Zvaigžņu ordenis (1929)
  • Polijas zinātņu akadēmijas loceklis

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alksnis U., Grosvalds I. Par Baltijas korozionistu zinātniskās skolas izveidotāju Mečislavu Centneršvēru. Tehnikas apskats, 2004, 142/143 , 36. - 37. lpp.
  • Grosvalds I, Alksnis U. Profesors Mečislavs Centneršvērs - Baltijas korozionistu skolas izveidotājs. LU Raksti 653, 2003, 202.-217. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]