Meža sprigane

Meža sprigane Impatiens noli-tangere L.
Meža sprigane (Impatiens noli-tangere)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Viršu rinda (Ericales)
Dzimta	Balzamīņu dzimta (Balsaminaceae)
Ģints	Spriganes (Impatiens)
Suga	Meža sprigane (I. noli-tangere)
Meža sprigane Vikikrātuvē

Meža sprigane (latīņu: impatiens noli-tangere) ir viengadīgs 40—100 cm augsts balzamīņu dzimtas lakstaugs. Ne visai bieži sastopams mitros mežos, krūmājos, strautmalās. Stumbrs stāvs, ar paresninājumiem mezglu vietās, dažreiz zarains, bieži vien caurspīdīgs. Lapas pamīšus, vienkāršas, 5—10 cm garas, 2—5 cm platas, iegareni eliptiskas vai olveida, ar īsu, smailu galotni un rupji zobainu malu. Apakšējās lapas ar kātiņiem un plati ķīļveidīgu pamatu, augšējās gandrīz sēdošas. Zied no jūlija līdz augustam. Ziedkopa — ķekars, īsāks par lapām, ar 3—5 ziediem. Ziedi līdz 3 cm gari, ar nokareniem ziedu kātiņiem, citrondzeltenā krāsā, ar sārtiem plankumiņiem rīklē. Kauslapas 5, divas no tām vērstas uz priekšu, divas mazas, viena liela, ar piesi, vainaglapu krāsā. Vainaglapas 5, malējās saaugušas pa pāriem, tā izveidojot 2 divdaivainas vainaglapas, kurām piekļaujas viena maza vainaglapa (tāpēc izskatās, it kā būtu 4 vainaglapas un 2 kauslapas). Auglis — lineāra pogaļa, apmēram 2 cm gara, atveras ar 5 vārsnēm, tām saritinoties uz augšu; sēklu daudz. Tautas medicīnā lapas izmanto kā diurētisku līdzekli pret tūskām, nieru un urīnpūšļa akmeņiem; ārīgi lieto čūlu un ievainojumu dziedēšanai, kā pretiekaisuma līdzekli, ārstējot hemoroīdus, pret reimatiskām sāpēm. Ar lapām un ziediem var nokrāsot vilnas tekstilijas sarkanā vai citā krāsā.