Dzimis Prūsijā, mūsdienu Polijas teritorijā. No 1874. līdz 1878. gadam viņš studēja medicīnu Berlīnē. Viņš ir bijis kara ārsts, pēc tam kļuvis par Marburgas universitātes Medicīnas fakultātes higiēnas profesoru. Universitātes ēkā atradās viņa laboratorija.
1890. gadā Emīls fon Bērings izgudroja difterijas antitoksīnu un ieguva lielu popularitāti. Pateicoties seruma izgudrošanai, 1901. gadā kļuva par pirmo cilvēku, kas ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. 1902. gadā viņš tika iecelts Amerikas akadēmijas ārvalstu, goda biedru sastāvā.
