Patra

Patra
Pilsēta
Πάτρα
Patra
Koordinātas: 38°15′N 21°44′E
Valsts	Grieķija
Perifērija	Rietumgrieķija
Nome	Ahajas
Platība
• Kopējā	125,4 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	173 600
• blīvums	1 706,4/km²
Mājaslapa	www.e-patras.gr
Patra Vikikrātuvē

Patra, arī Patras (Πάτρα, sengrieķu – Πάτραι, romiešu – Patrae) ir trešā lielākā pilsēta Grieķijā. Atrodas valsts rietumos pie Jonijas jūras Patru līča Peloponēsas pussalā. Sena pilsēta ar bagātīgu vēstures mantojumu. Liela osta un rūpniecības centrs.

Savā gandrīz 4000 ilgajā vēsturē vairākkārt (sevišķi Senās Romas laikos) uzskatīta par vienu no svarīgākajām pilsētām Vidusjūras baseinā. Kristīgajā tradīcijā apustuļa Sv. Andreja nāves vieta. Tiek uzskatīta par Grieķijas "vārtiem uz rietumiem". Pilsētā divas universitātes. 2006. gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Slavena kā tradicionālā karnevāla vieta.

Vēsture

Pirmais Patru uzplaukuma periods bija ap Mikēnu kultūras laiku ap 1580. — 1100. p.m.ē., kad radās pilsēta, apvienojoties vairākiem mikēniešu ciemiem.

146. gadā p.m.ē. romieši ieņēma Grieķiju, un Patras kļuva par svarīgu ostu. Augusts nodibināja šeit koloniju. Patras bija pazīstamas ne tikai kā osta, bet arī kā amatniecības centrs – šeit ražotās eļļas lampas bija pazīstamas visā impērijā. Tomēr III gadsimta beigās pilsēta panīka, iespējams stipras zemestrīces rezultātā.

Pēc kristiešu tradīcijas imperatora Nerona laikā pilsētā ieradās apustulis Sv. Andrejs un tika sodīts ar nāvi. 1964. gadā Romas pāvests Pauls IV atdeva Sv. Andreja relikvijas un tās atgriezās pilsētā pēc vairāk kā 1500 gadiem.

Bizantijas laikā pilsēta bija svarīga osta. 1204. gadā to ieņēma Ceturtā Krusta kara 1204. gadā to ieņēma krustneši un Patras ietilpa Ahajas grāfistē. 1408. gadā to ieņēma Venēcija.

1458. gadā Patras iekaroja osmaņu sultāns Mehmeds II. 15. un 16. gadsimtā pilsētai vairākkārt uzbruka Venēcijas un Dženovas karaspēks. 1571. gada 7. oktobrī Patru līcī notika Lepanto kauja. Turku valdīšanas sākumā pilsēta panīka, tomēr kopš 18. gadsimta sākuma atkal uzplauka.

1828. gada 7. oktobrī franču ekspedīcijas armija atbrīvoja Patras no turkiem un pilsēta iekļāvās jaunās Grieķijas valsts sastāvā. 19. gadsimta otrajā pusē Patras bija liela rozīņu, arī citu lauksaimniecības produktu, eksporta osta. Tomēr Korintas kanāla izbūve mazināja Patru ostas nozīmi.

20. gadsimtā Patras bija pirmā pilsēta Grieķijā, kurā ieviesa elektrisko ielu apgaismošanu un tramvaju. Otrā pasaules kara laikā pilsētu smagi bombardēja Itālijas aviācija.

Cilvēki

Patrās dzimuši:

• Georgijs Papandreu (vecākais) (Γεώργιος Παπανδρέου) (1888–1968) – politiķis
• Konstantinoss Stefanapuloss (Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος) (1926–) – politiķis

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Patra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)