Meinhards fon Gerkāns

Šis raksts ir par arhitektu. Par citām jēdziena Gerkāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Meinhards fon Gerkāns Meinhard von Gerkan
Dzimis	1935. gada 3. janvārī Rīga, Latvija
Miris	2022. gada 30. novembrī (87 gadu vecumā) Hamburga, Vācija
Nozares	arhitektūra
Mācījies	Braunšveigas Tehniskā universitāte

Meinhards fon Gerkāns (vācu: Meinhard von Gerkan; dzimis 1935. gada 3. janvārī, miris 2022. gada 30. novembrī) bija Latvijā dzimis vācbaltu arhitekts, kas projektējis vairākas izcilas celtnes Vācijā, Latvijā, Krievijā un Ķīnā. Vadīja arhitektu biroju gmp ar Berlīnes, Āhenes, Frankfurtes, Pekinas, Šanhajas, Hanojas un Dubaijas filiālēm un turpat 300 darbiniekiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1935. gadā Āgenskalna apkaimē Rīgā inženiera Arveda fon Gerkāna (1904–1942) un viņa sievas Dagmāras, dzimušas Valteres, ģimenē. Bērnībā dzīvoja Dārtas ielā 42, bet vasaras pavadīja Rīgas Jūrmalā. Viņa vectēvs Viktors Magnuss fon Gerkāns bija cēlies no Subates. 1939. gada vācbaltiešu izceļošanas laikā Otrā Pasaules kara sākumā Meinhards kopā ar vecākiem pārcēlās uz Vācijas okupēto Poznaņas apgabalu Polijā. 1942. gadā viņa tēvs krita Austrumu frontē, bet māte mira bēgļu gaitās 1945. gadā. Par bāreni kļuvušais Meinhards uzauga Hamburgā, 1949. gadā viņu pieņēma luterāņu mācītāja ģimenē. Mācījās Hamburgas Valdorfskolā un vakarskolā. Studēja fiziku un tiesietas Hamburgas Universitātē, tad arhitektūru Berlīnē, bet 1964. gadā absolvēja arhitektūras studijas Braunšveigas Tehniskajā universitātē.

1965. gadā Gerkāns kopā ar Folkvīnu Margu nodibināja savu arhitektu biroju von Gerkan, Marg und Partner (gmp) ar galveno biroju Hamburgā, kas uzvarēja arhitektūras konkursā par Rietumberlīnes Tēgeles lidostas projektēšanu. 1974. gadā kļuva par Braunšveigas Tehniskās universitātes profesoru un līdz 2002. gadam vadīja šīs universitātes Ēku projektēšanas institūtu. 2003. gadā pēc viņa vadītā biroja plāniem sāka celt Šanhajas piepilsētu Naņhoju.

Mūža nogalē dzīvoja pie Baltijas jūras Vagrijas pussalā Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, kur 1960. gados bija iegādājies savrupmāju.

Darbi

Gerkāna projektētajām būvēm raksturīgs kvadrāta modulis, ko var dalīt mazākos kvadrātos. Tādu principu var saskatīt visos viņa objektos — gan savrupmāju apbūvē Jūrmalā — viesu nams pie "Villa Marta" (1997—1998), apartamentu māja Bellevue (1999—2001), "Villa Aleksandra" (2002—2003), "Villa Guna" (2003—2007), SPA "Rezidences" (2003—2005) un bankas "Citadele" biroju namā Rīgā (2008), gan izcilos projektos ārpus Latvijas. Veicis septiņu būvju projektēšanu Latvijā.

Ievērojamākie projekti

• Lībekas Mūzikas un kongresa halle
• Berlīnes Galvenā dzelzceļa stacija
• Hamburgas lidosta
• Berlīnes Tēgeles lidosta
• Šeremetjevas starptautiskā lidosta Maskavā
• Berlīnes Brandenburgas lidosta

• 
  Berlīnes Tēgeles lidosta (1965—1975)
• 
  Šeremetjevas starptautiskā lidosta Maskavā (1980)
• 
  Lībekas Mūzikas un kongresu halle (1994)
• 
  Veimāras kongresu halle (1999)
• 
  Berlīnes Galvenā dzelzceļa stacija (2006)

Privātā dzīve

Gerkānam ir seši bērni no divām laulībām: kostīmu māksliniece Florence (1960) un fotomodele Manona (1972) fon Gerkānes no pirmās laulības un Arveds, Alisa, Juliāns un Jonatāns no otrās laulības ar Sabīni Rehenbahu.

Literatūra

Gerkāna sarakstītās grāmatas

• Die Verantwortung des Architekten. Bedingungen für die gebaute Umwelt. Stuttgart: Deutsche Verlags-Anstalt, 1982, ISBN 3-421-02584-3.
• Alltagsarchitektur: Gestalt und Ungestalt. Wiesbaden, Berlin: Bauverlag, 1987, ISBN 3-7625-2449-1.
• Architektur im Dialog. Texte zur Architekturpraxis. Berlin: Ernst & Sohn, 1995, ISBN 3-433-02881-8.
• Black Box BER. Vom Flughafen Berlin Brandenburg und anderen Großbaustellen. Wie Deutschland seine Zukunft verbaut. Berlin: Quadriga, 2013, ISBN 978-3-86995-060-0.

Literatūra par Gerkānu

• Meinhards fon Gerkāns Latvijā. Cilvēks, kurš maina planētas vaibstus. [Agrita Lūse]. Rīga: Zvaigzne ABC. 2012. — 272 lpp. ISBN 978-9934-0-3385-8
• Villa Guna: māksla dzīvot. Rīga: Vincents, 2012
• Jürgen Tietz: Meinhard von Gerkan — Vielfalt in der Einheit. Die autorisierte Biografie. Jovis Verlag, Berlin 2015, ISBN 978-3-86859-372-3. (vāciski)
• Jürgen Tietz: Meinhard von Gerkan — Biografie in Bauten 1965—2015. Die autorisierte Biografie. Jovis Verlag, Berlin 2015, ISBN 978-3-86859-373-0.
• Jürgen Tietz: Meinhard von Gerkan — Vielfalt in der Einheit / Biografie in Bauten 1965—2015. Jovis Verlag, Berlin 2015, ISBN 978-3-86859-374-7.
• Wer ist Meinhard von Gerkan? In: Der Tagesspiegel, 3. Dezember 2006.
• Führender Repräsentant deutscher Ingenieurskunst. In: Die Welt, 4. Januar 2007.

Ārējās saites

• Fotoportreti un biogrāfija (vāciski)