Pāriet uz saturu

Melnais akmeņtārtiņš

Vikipēdijas lapa
Melnais akmeņtārtiņš
Arenaria melanocephala (Vigors, 1829)
Melnais akmeņtārtiņš riesta tērpā
Melnais akmeņtārtiņš riesta tērpā
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsAkmeņtārtiņi (Arenaria)
SugaMelnais akmeņtārtiņš (A. melanocephala)
Melnais akmeņtārtiņš Vikikrātuvē

Melnais akmeņtārtiņš (Arenaria melanocephala) ir vidēji liels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Tam salīdzinoši ar otru akmeņtārtiņu ģints sugu — akmeņtārtiņu (Arenaria interpres) — ir neliels izplatības areāls. Melnais akmeņtārtiņš sastopams Ziemeļamerikas ziemeļrietumos gar Klusā okeāna krastu līdz Meksikas ziemeļrietumiem.[2][3] Tas ligzdo tikai Aļaskā.[2]

Ziemas periodā melnā akmeņtārtiņa galva un krūtis kļūst tumši brūnas

Melnais akmeņtārtiņš ir vidēji liels putns, tā ķermeņa garums ir 22—25 cm, spārnu plētums 50—55 cm,[2] svars 100—170 g.[3] Mātītes ir nedaudz smagākas nekā tēviņi: mātītes vidējais svars ir 135 g, tēviņam 118 g.[4] Melnais knābis ir apmēram 2—3 cm garš un nedaudz uzliekts uz augšu. Kājas ir tumši sarkanbrūnas. Putna apspalvojums ir melns ar baltu: melna mugura ar baltu garensvītru uz muguras ass, melni spārni ar baltu joslu garenvirzienā gar ķermeni un paplatinājumu uz pleca, un baltu šķērsjoslu pie lidspalvu pamatnes gan spārniem, gan astei[5] (šīs baltās joslas var labi saskatīt tikai lidojumā), melna galva un krūtis, balts vēders un zemaste. Riesta laikā uz melnās sejas un krūtīm tam ir vairākas baltas pazīmes — uz pieres starp knābi un acīm balts laukumiņš, virs acīm balta svītra un vairāki balti lāsumu krūšu sānos.[2] Ziemas periodā galva un krūtis kļūst tumši brūnas ar dažiem baltiem lāsumiem. Jaunie putni ir līdzīgi ziemojošiem pieaugušajiem putniem. Melnbaltais apspalvojums lieliski nomaskē putnu akmeņainajā okeāna krastā un to ir ļoti grūti pamanīt.[3]

Starp piekrastes akmeņiem melno akmeņtārtiņu ir grūti pamanīt

Akmeņtārtiņš visu laiku uzturas okeāna krastā, tas skraida pa piekrasti, apseko pludmales oļus, akmeņus, jūraszāles un dūņas, un “apgāž” vai pārcilā tos, meklējot tur paslēpušos bezmugurkaulniekus. To ļoti precīzi ilustrē putnu angliskais nosaukums — “turnstone”, ko varētu tulkot kā “akmeņvēlējs”. Melnais akmeņtārtiņš dod priekšroku akmeņainām, nevis smilšainām pludmalēm,[2][3] lai gan ligzdošanas laikā tas pamatā uzturas mitrās grīšļu pļavās ligzdošanas vietu tuvumā.

Melnais akmeņtārtiņš barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, tie ir sprogkāji, gliemji, vēžveidīgie un kukaiņi. Reizēm tas barojas, ja atrod, arī ar citu putnu olām, maitu, sēklām un ogām. Melnais akmeņtārtiņš ir diezgan prasmīgs, lai atvērtu gliemeņu čaulas, iebāžot knābi nedaudz pavērto vāku spraugā.[2]

Melnais akmeņtārtiņš ligzdo piekrastes pļavās ar garu zāli un grīšļiem, ligzdošanas vietās ierodas laikā no maija sākumam līdz jūnija sākumam. Pirmie ierodas tēviņi. Melnais akmeņtārtiņš visbiežāk katru gadu atgriežas vecajās ligzdošanas vietās un veido pāri ar savu iepriekšējo gadu partneri.[2] Starp grīšļiem un garu zāli, bieži zem vītoliem tiek iekārtota ligzda, kas ir neliela iedobe zemē. Tā tiek izskrāpēta pašu spēkiem, galvenokārt to dara tēviņš, pēc tam ligzda tiek izklāta ar sausu zāli.[2] Dējumā ir 4 gaiši zaļas olas ar tumši brūniem raibumiem. Perē abi vecāki apmēram 22—24 dienas.[2] Melnais akmeņtārtiņš šajā laikā ir ļoti agresīvs un uzbruks kaijai vai klijkaijai pat, ja tā atradīsies 100 metru attālumā no ligzdas.[3] Drīz pēc izšķilšanās mazuļi pamet ligzdu, sekojot saviem vecākiem un barojoties pašiem. Pirmās divas nedēļas abi vecāki rūpīgi pieskata savus mazuļus un tos aizsargā, bet tad mātīte pamet ģimeni.[2] Lidot jaunie putni sāk 28—30 dienu vecumā, bet pirmos īsos pārlidojumus spēj veikt apmēram 23 dienu vecumā.[2]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]