Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš Arenaria interpres (Linnaeus, 1758)
Akmeņtārtiņš riesta tērpā
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta	Sloku dzimta (Scolopacidae)
Ģints	Akmeņtārtiņi (Arenaria)
Suga	Akmeņtārtiņš (A. interpres)
Akmeņtārtiņš Vikikrātuvē

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns. Izšķir divas pasugas. Akmeņtārtiņš ir gājputns, kas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajā joslā, bet ziemo, pārlidojot uz dienvidiem, okeānu un jūras krastos gandrīz visā pasaulē.

Nosaukuma izcelsme un raksturīgās pazīmes

Akmeņtārtiņi piekrastes oļos

Akmeņtārtiņi Sentmeri salā Lielbritānijas piekrastē

Akmeņtārtiņš ir vidēja lieluma putns ar spēcīgu kaklu un knābi, ko tas prasmīgi pielieto barības meklējumos jūras vai okeāna piekrastē.

Visticamāk, arī putna nosaukums saistīts ar tā barības meklējumu īpatnībām. Putns skraida pa piekrasti, apseko pludmales oļus, akmeņus, jūraszāles un dūņas, un “apgāž” vai pārcilā tos, meklējot tur paslēpušos bezmugurkaulniekus. Vēl precīzāk to ilustrē putnu angliskais nosaukums — “turnstone”, ko varētu aptuveni tulkot kā “akmeņvēlējs”. Akmeņtārtiņš ir izteikts piekrastes putns, kas dos priekšroku drīzāk akmeņainām, nekā smilšainām pludmalēm, un pie ūdens nereti sastopams kopā ar jūras šņibīti (Calidris maritima).

Mājvieta un migrēšanas vietas

Akmeņtārtiņš ir gājputns. Galvenokārt tas apdzīvo polārās zonas — Eirāzijas (t.sk. Eiropas ziemeļu daļu un īpaši Skandināviju) un Amerikas arktiskās piekrastes, arī Grenlandi. Bet ziemot putns dodas gar jūru un okeānu piekrastēm, un reizēm tā tālie ziemošanas ceļojumi aizsniedz pat Dienvidāfrikas un Austrālijas krastus. Migrēšanas laikā nelielā skaitā tas sastopams arī Latvijas piejūras zonās — Kolkā, Mazirbē, Mērsragā, Jaunķemeros, Papē, Ainažos, u.c.

Uz Eiropu ligzdot un ziemot dodas 15 000—25 000 pāru; aptuveni 64 000 pāru šai laikā sastopami pie Lielbritānijas krastiem un 5 000 pie Īrijas.

Izskats

Akmeņtārtiņa apspalvojums ārpus vairošanās sezonas

Akmeņtārtiņš ligzdā

Akmeņtārtiņš ir vidēji liels, spēcīgs bridējputns. Tā ķermeņa garums ir 21—26 cm, spārnu plētums 50—57 cm, svars 84—190 g. Tumšais knābis — ass un smails, apmēram 2,5 cm garš. Kājas ir koši oranžas un ļoti īsas, apmēram 3,5 cm garas. Abi dzimumi izskatās vienādi, lai gan mātīte ir nedaudz mazāk koša kā tēviņš, un tās galva ir brūnāka. Akmeņtārtiņu ne vienmēr izdosies uzreiz pamanīt. Lai arī tam ir salīdzinoši košs apspalvojums, ko viegli saskatīt putna lidojuma laikā — baltās svītras uz muguras, spārniem un astes — putns ir kamuflāžas jeb maskēšanās meistars pludmalē. Tur putna raibais tērps pazūd un saplūst ar raibajiem piekrastes oļiem un akmeņiem.

Akmeņtārtiņa ietērps vairošanās laikā ir krāšņs — melnbalta galviņa, kastaņbrūnas krāsas mugura, balta apakšdaļa un sarkanas kājas. Toties tā ziemas “tērps” ir daudz pieticīgāks — brūna augšdaļa un balta lejasdaļa un vēders.

Uzvedība un barība

Piekrastē putns — parasti tie ir vairāki bariņā — ar savām sarkanajām kājām pārvietojas ļoti ātri. Ja reiz iztraucēts, tas pacelsies spārnos, lai pēc mirkļa turpat vai mazliet tālāk atkal nolaistos un turpinātu skraidīšanu un barības meklējumus. Akmeņtārtiņš labprāt biedrosies ar saviem sugas brāļiem, kuru palīdzība var lieti noderēt — piemēram, ja kāds akmens būs vienam putnam par smagu, to pārvelt palīgā nāks arī citi.
Ārpus ligzdošanas sezonas akmeņtārtiņi ir sabiedriski un veido lielus barus, kuros var būt vairāki tūkstoši putni, jaukti ar citiem jūras piekrastes putniem. Ligzdošanas laikā akmeņtārtiņš kļūst teritoriāls un agresīvs. Arī ārpus ligzdošanas sezonas akmeņtārtiņš ir samērā agresīvs pret citām putnu sugām, ja jāsadala barība. Tie aktīvi cenšas ievērot nelielu attālumu starp akmeņtārtiņiem un pārējiem krasta putniem. Lai iebiedētu kaimiņu, akmeņtārtiņš sabož spalvas un kliegdams skrien virsū. Lai arī to kājiņas ir īsas, akmņtārtiņi ir ātri skrējēji. Tie ir arī ātri lidotāji. Vienā dienā migrācijas laikā akmeņtārtiņi veic vairāk kā 1000 km.

Akmeņtārtiņš vasarā pamatā barojas ar kukaiņiem, lai gan tas neatsakās arī no citiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, vēžveidīgajiem, gliemjiem un tārpiem. Reizēm var novērot, ka akmeņtārtiņš cenšas izzagt olas no citu putnu ligzdām, piemēram, no kaijāmm, zīriņiem, meža pīlēm un pat no citiem akmeņtārtiņiem, lai gan tas nav tipiski. Olas tiek izēstas atstātās un neapsargātās ligzdās. Tārtiņš ar savu smailo knābi pārsit čaumalu un izēd olu.

Barošanās paņēmieni

Lai atrastu barību, akmeņtārtiņš izmanto sešus dažādus paņēmienus. Purināšana — akmeņtārtiņš pārbauda jūraszāļu kaudzes, tās pārstumjot, izdurstot un izpurinot. Akmeņu apvelšana — akmeņtārtiņš apveļ akmeņus, lai atrastu noslēpušos bezmugurkaulniekus. Rakšana — ar nelieliem vēzieniem akmeņtārtiņš ar knābi izrok smiltīs vai dubļos nelielas bedrītes, pēc tam uzlasa atklātos kukaiņus. Augsnes pārbaudīšana — akmeņtārtiņš iedur ceturtdaļu knābja augsnē un to izčamda. Knābja izmantošana līdzīgi āmuram — lai piekļūtu pie barības, kas slēpjas čaulā, akmeņtārtiņš ar knābi kā ar āmuru pārsit vēžveidīgā, gliemja vai olas čaulu. Virsmas seklā knābāšana — ar sekliem knābieniem akmeņtārtiņš izknābā augsni, atrodot kukaiņus, kas slēpjas pašā augsnes virskārtā. Novērojumi liecina, ka šie paņēmieni var būt dažādi atkarībā no īpatņa, dzimuma un pat hierarhijas barā. Bars barojas, atdarinot dominantos putnus. Ja no bara atdala līderus, pārējie putni uzreiz nomaina barošanās paņēmienu atbilstoši īpatņa iemīļotākajiem paņēmieniem. Barošanās laikā akmeņtārtiņam atkarībā no tā vietas bara hierarhijā ir atšķirīgs izskats un uzvedība. Nolaista aste un uzmests kupris liecina par agresiju un dominanci. Parasti vecāki putni dominē pār jaunajiem.

Ligzdošana

Akmeņtārtiņa ola

Dzimumbriedumu akmeņtārtiņi sasniedz 2 gadu vecumā. Tie veido ilgstošus, monogāmus pārus, kas atkārtoti ligzdo vienā un tai pašā vietā. P"aris katru pavasari atjauno attiecības ar īpašiem riesta lidojumiem un dejām uz zemes. Kad attiecības atjaunotas, pāris nešķiras līdz tiek uzsākta olu dēšana. Ligzdošanas laikā akmeņtārtiņi kļūst teritoriāli un katrs pāris nostiprina savu teritoriju. Atkarībā no barības daudzuma 1 km krasta joslā var būt 1,6—4,5 pāri. Terirorija tiek agresīvi aizsargāta. Agresijas līmenis ir tik augsts, ka akmeņtārtiņu pāris pat uzbrūk viens otram, kad viens no tiem atgriežas pie ligzdas.

Akmeņtārtiņi ligzdošanas vietās ierodas maija beigās. Ligzda tiek izveidota vienkāršā zemes iedobē, to izklājot ar sausu zāli, ķērpjiem un lapām. Jūnija vidū mātīte sāk dēt olas. Dējumā ir 2—5 tumši brūnas, raibumotas olas. Perē abi vecāki, bet galvenokārt to dara mātīte. Tikmēr tēviņš nerimstoši pārbauda teritoriju un brīdina ar saucieniem mātīti, ja tuvojas ienaidnieks. Tādā gadījumā mātīte pamet ligzdu, lai novērstu uzmanību no olām. Inkubācijas periods ilgts 21—24 dienas. Izšķiļoties putnēniem ir dūnas un tie spēj staigāt jau pēc dažām stundām. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki, bet pienākumi ir dalīti. Mātīte rūpējas par mazajiem cālēniem, bet vēlāk līdz tie pieaug pilnībā rūpējas tēviņš. Vecāki agresīvi aizsargā mazuļus un par tiem uzmanīgi rūpējas. Jauniem putniem spalvas izaug, sasniedzot 19—21 dienu vecumu. Līdz 2 gadu vecumam jaunie putni pavada ziemošanas vietās, barojoties un nobriestot.

Citi interesanti fakti

Akmeņtārtiņš, pretēji citiem bridējputniem, nesmādēs arī rakņāšanos atkritumos. Zināms, ka akmeņtārtiņš spējīgs apēst visneiedomājamākās lietas, tai skaitā, pamieloties ar cilvēka līķi vai kokosriekstu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Akmeņtārtiņš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Putni Latvijā un pasaulē
• Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību. Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti.
• Latvijas Ornitoloģijas Biedrība
• ARKive: Ruddy turnstone (Arenaria interpres)