Pāriet uz saturu

Melnā žagata

Vikipēdijas lapa
Melnā žagata
Platysmurus leucopterus
(Temminck, 1824)
Melnā žagata
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsMelnās žagatas (Platysmurus)
SugaMelnā žagata (Platysmurus leucopterus)
Melnā žagata Vikikrātuvē

Melnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus). Izdala divas pasugas.[1] Lai arī to sauc par žagatu, tā ir viena no koku žagatām, un tās tuvākās radinieces ir pārējās koku žagatas.[2] Melnā žagata ir maz pētīta, iespējams, tā ir visprimitīvākais putns visā vārnu dzimtā.[3]

Vietējo valodā melnā žagata tiek saukta par burungkambing, kas latviski nozīmē kazas putns.[4] Reizēm melno žagatu sauc par baltspārnu žagatu,[5] bet tad to var sajaukt ar baltspārnu žagatu (Urocissa whiteheadi), kas pieder zilo žagatu ģintij, kā arī to reizēm sauc par baltspārnu sīli vai melno sīli.

Nominālpasugai P. l. leucopterus uz spārniem ir balta josla
Borneo pasugai P. l. aterrimus spārni ir melni

Melnā žagata sastopama Brunejas, Malaizijas, Birmas, Sumatras, Borneo un Taizemes[3] tropu un subtropu mūžzaļajos mežos, mangrovju audzēs, purvainos mežos, līdz 800 m virs jūras līmeņa. Līdz ar mežu izciršanu melno žagatu populācija samazinās.[6]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnā žagata ir vidēji liels, smagnējs dziedātājputns, kas atgādina sīli. Ķermeņa garums 39—41 cm, svars 178—182 g.[7]

Kā jau putna nosaukums liecina, melnās žagatas ķermenis ir melns. Nominālpasugai uz spārniem ir baltu spalvu josla, toties Borneo pasugai baltās joslas nav. Abām pasugām kājas un knābis ir melni, aste gara. Tām ir sarkanas acis,[4] uz pieres neliels cekuliņš — īsas, spurainas spalviņas, kas Borneo žagatai ir izteiksmīgāks un garāks.[8]

Abi dzimumi izskatās vienādi. Iespējams, tēviņi vidēji ir lielāki nekā mātītes, bet šim apgalvojumam trūkst faktu. Jaunajiem putniem cekuls īsāks, mazāk izteiksmīgs, kā arī apspalvojums ir tumši brūns, nevis melns.[9]

Kā visas koku žagatas melnā žagata ļoti reti nolaižas zemē un galvenokārt uzturas augstu koku zaros. Tā ir ļoti sabiedriska un aktīva, uzturas nelielās grupās līdz 8 īpatņiem. Barību meklē koku lapotnē.[9] Visēdāja, bet galvenokārt barojas ar kukaiņiem (piemēram, tauriņiem un vabolēm).[7][10] Barojas arī ar augļiem (īpaši iecienītas ir vīģes).[9]

Ligzdo pa atsevišķiem pāriem. Sezonā var būt divi perējumi. Ligzda atrodas uz koku zariem, ieslēpta biezā lapotnē, apmēram 1—2,5 m augstumā no zemes. Tā ir masīva, liela un sekla (diametrā apmēram 30 cm), sakrauta no lielākiem un mazākiem žagariem. Platformas centrā izveidota kausveida iedobe jeb olu kambaris (diametrā 11—12 cm), kas biezi izklāta ar trupējošām koku skaidām, mizām un zaļu augu šķiedrām. Reizēm ligzdā tiek ievīti ziedoši augi.[9]

Par ligzdošanas ieradumiem zināmi tikai daži fakti. Dējumā ir 2—3 gaišas olas ar gaiši brūniem raibumiņiem. Pamatkrāsa var būt gan balta, gan pelēka.[9]

Melnajai žagatai ir 2 pasugas:[1][3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]