Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"
| Metalurģijas kombināts "Azovstaļ" | |
|---|---|
| Mеталургійний Kомбінат Азовсталь | |
 | |
 "Azovstaļ" rūpnīca 2014. gadā | |
| Tips | privāta, kombinēta |
| Darbības joma | metalurģija |
| Dibināts | 1930. gada 2. februārī |
| Galvenais birojs | Mariupole, Ukraina |
| Galvenās personas |
Envers Ckitišvili (Энвер Омарович Цкитишвили) (2011. gada aprīlis–pašlaik)[1] (ģenerāldirektors) |
| Īpašnieks(-i) |
Metinvest Metinvest International |
| Darbinieki | 12,293 |
| Mātes uzņēmums | Metinvest |
| Meitas uzņēmumi |
Sigma TV Channel Sygma TV Channel Firma Marita AzovMed |
| Tīmekļa vietne | Mājaslapa |
Metalurģijas kombināts "Azovstaļ" (ukraiņu: Mеталургійний Kомбінат Азовсталь) ir viens no lielākajiem tērauda velmēšanas uzņēmumiem Ukrainā.
2022. gada 19. aprīlī Krievijas karaspēks iebruka rūpnīcā. Metalurģijas rūpnīcu gandrīz pilnībā iznīcināja Krievijas lidmašīnas iebrukuma Ukrainā laikā un Mariupoles kauju laikā.[2][3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]20. gadsimts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzņēmums "Azovstaļ" tika dibināts 1930. gadā Mariupolē, Ukrainas PSR (Padomju Savienībā) ar Tautsaimniecības Augstākās padomes (BCHX) (PSRS) Prezidija lēmumu un sāka ražošanu 1933. gadā, kad tā domnā tika izlaists pirmais gludeklis.[4] 1935. gada janvārī "Azovstaļ" tika uzsākta tērauda ražošana, nododot ekspluatācijā pirmo 250 tonnu kurināmo krāsni Padomju Savienībā.[4]
Otrā pasaules kara laikā rūpnīcas darbība tika pārtraukta 1941. gadā, kad nacistiskā Vācija okupēja Mariupoli. 1943. gada septembrī, kad pilsētu atkaroja padomju spēki, rūpnīca tika pārbūvēta.[5]
1991. gadā, pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas, rūpnīca nonāca Ukrainas valsts īpašumā. 1996. gadā valsts uzsāka privatizāciju.[6]
21. gadsimts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2005. gadā rūpnīca saražoja 5,906 miljonus tonnu tērauda.[7]
2014. gadā, kad Krievijas atbalstītie Donbasa separātisti mēģināja atņemt Ukrainas valdībai Mariupoli, pilsētas aizstāvji izmantoja zem rūpnīcas esošos bunkurus.[6]
Vides protesti un reformas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vides noteikumu un "pilnīgi novecojušo" iekārtu dēļ, ko izmanto "Azovstaļ" un citas "Metinvest" piederošās pilsētas rūpnīcas, Mariupoli National Geographic raksturoja kā "vienu no piesārņotākajām pilsētām" Ukrainā. 2018. un 2019. gadā Mariupoles iedzīvotāji ielās protestēja par reformu.[8]
2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada martā Krievijas aplenkuma laikā Mariupolē rūpnīca tika nopietni bojāta, Ukrainas parlamenta deputātam Serhijam Tarutam paziņojot, ka Krievijas spēki ir "praktiski iznīcinājuši rūpnīcu".[9]
Līdz 16. aprīlim tā kļuva par pēdējo organizētās pretestības vietu pilsētas aplenkumā. Krievijas spēki lika aizstāvjiem padoties līdz 17. aprīļa pulksten 6 no rīta pēc Maskavas laika. Krievija apgalvoja, ka, ja viņi noliks ieročus, tā garantēs viņu dzīvību.[10] Ukrainas spēki atteicās padoties, un daļa no rūpnīcas palika viņu kontrolē.[11]
Krievijas Aizsardzības ministrija izvirzīja otro ultimātu Ukrainas karaspēkam 19. aprīlī laikā no pulksten 11.00 līdz 13.00 izvest "bez izņēmuma visus ieročus un munīciju", ko arī Ukrainas spēki ignorēja.
Džastins Kramps no konsultāciju uzņēmuma Sybilline paziņoja, ka rūpnīcā ir atombunkuri un tuneļi, kuri spējīgi izturēt kodoluzbrukumu.[12]
Ražošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Darbi ietver koksa ražošanu, aglomerāta rūpnīcu, sešas domnas[13] un tērauda ražošanas kompleksu.[7]
Vadība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Azovstaļ" dzelzs un tērauda rūpnīca darbojās kā Nīderlandes kontrolakciju sabiedrības Metinvest BV meitas uzņēmums ar nosaukumu Metinvest Holding LLC,[14] kurš arī skaitās Metinvest BV meitas uzņēmums.[15]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Owners and beneficiaries of Azovstal».
- ↑ ««Завод «Азовсталь» розбомблений та знищений практично повністю» – «Азов»». Радіо Свобода (ukraiņu). Skatīts: 2022-04-22.
- ↑ «Окупанти майже повністю знищили завод Маріуполя "Азовсталь", - "Азов"». РБК-Украина (krievu). Skatīts: 2022-04-22.
- ↑ 4,0 4,1 «МЕТИНВЕСТ :: About us :: Our history».
- ↑ «In Mariupol, Azovstal fully halts operations, first time since 1941» (angļu). Skatīts: 2022-04-07.
- ↑ 6,0 6,1 Cristina Armunia Berges. «La planta de Azovstal, una fortaleza soviética de túneles subterráneos para la resistencia ucraniana en Mariúpol». ElDiario.es (spāņu), 2022. gada 20. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlis. Kļūda atsaucē: nederīga
<ref>iezīme; nosaukums "Armunia" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu - ↑ 7,0 7,1 «Азовсталь» (ukraiņu). Kļūda atsaucē: nederīga
<ref>iezīme; nosaukums "liga" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu - ↑ Beth Gardiner. «Inside a Ukrainian war zone, another fight rages—for clean air» (en-gb), 2021-11-30. Skatīts: 2022-04-07.
- ↑ «One Of Europe's Biggest Steel Works Damaged in Ukraine's Mariupol». AFP. 2022. gada 20. marts. Skatīts: 2022. gada 20. marts.
- ↑ «Russia offers Mariupol defence a surrender window». BBC. 2022. gada 16. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 17. aprīlis.
- ↑ «Ukrainian defenders in Mariupol defy surrender-or-die demand». AP NEWS (angļu). 2022-04-17. Skatīts: 2022-04-18.
- ↑ «Ukraine war: Mariupol defenders will fight to the end says PM». BBC News (en-GB). 2022. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlis.
- ↑ «Explosion at Azovstal. Employees say, there are victims» (angļu). Skatīts: 2022-04-07.
- ↑ «Metinvest». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. janvārī. Skatīts: 2022. gada 23. aprīlī.
- ↑ «Metinvest BV - Company Profile and News». Bloomberg.com (angļu). Skatīts: 2022-04-22.