Mihailo Podoļaks
| Mihailo Podoļaks Михайло Подоляк | |
|---|---|
 | |
| Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks | |
|
Amata sākums 2020. gada aprīlis | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1972. gada 16. februārī Ļviva, Ukrainas PSR,  PSRS (tagad  Ukraina) |
| Tautība | ukrainis |
| Profesija | žurnālists, politiskais stratēģis |
| Augstskola | Minskas Medicīnas institūts |
Mihailo Podoļaks (ukraiņu: Михайло Михайлович Подоляк, dzimis 1972. gada 16. februārī) ir Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks.[1][2]
2022. gadā viņš kļuva par vienu no Ukrainas pārstāvjiem Krievijas un Ukrainas miera sarunās 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā.
Agrīnā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bērnību M. Podoļaks pavadīja Ļvivā un Novovolinskā.
No 1989. gada dzīvoja Baltkrievijā un absolvēja Minskas Medicīnas institūtu.[3]
1990. gados M. Podoļaks strādāja par žurnālistu FM-Boulevard, Vremya, Narodnaja Volya un Belorusskaya Delovaya Gazeta.
2004. gadā strādāja par opozīcijas Baltkrievijas laikraksta Vremya galvenā redaktora vietnieku. 2004. gada jūnijā viņa mājā ieradās Baltkrievijas VDK darbinieki un deva viņam pusstundu, lai savāktu savas lietas. Baltkrievijas varasiestādes apsūdzēja M. Podoļaku, ka viņa darbība ir "pretrunā ar valsts drošības interesēm", un materiālos ir "apmelojoši izdomājumi par reālo situāciju valstī, aicinājumi destabilizēt politisko situāciju Baltkrievijā".[4] Viņš tika izraidīts uz Ukrainu, un viņam piecus gadus tika liegtas tiesības apmeklēt Baltkrieviju.
Žurnālista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2005. gadā M. Podoļaks bija izdevuma Ukrainska Hazeta galvenais redaktors. Jūnijā izdevums publicēja viņa rakstu "Pēdējais vakarēdiens" — tas attiecās uz toreizējā prezidenta amata kandidāta Viktora Juščenko saindēšanu 2004. gadā. Materiāls bija žurnālistikas izmeklēšana, kas tika pasniegta mākslinieciskā formā.[5] Tajā autors, paļaujoties uz saviem avotiem, minēja, ka aiz saindēšanas stāv V. Juščenko tuvi cilvēki: bloka Mūsu Ukraina štāba vadītāja vietnieks Davids Žvanja un satiksmes un sakaru ministrs Jevhens Červonenko, V. Juščenko partijas biedrs.
2006. gadā M. Podoļaks sāka strādāt Ukrainas interneta izdevumā Obozrevatel kā ārštata darbinieks. Tajā pašā laikā viņš kļuva par izdevuma īpašnieka, Valsts regulatīvās politikas un uzņēmējdarbības komitejas priekšsēdētāja Mihailo Brodska padomnieku. 2011. gada decembrī M. Podoļaks kļuva par Obozrevatel galveno redaktoru.[6]
2011. gada jūnijā M. Podoļaks bija starp sešiem žurnālistiem, kuri pirmo reizi tika uzaicināti uz Mežihirjas rezidenci, toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča rezidenci.
Politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2020. gada aprīlī M. Podoļaks kļuva par Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka padomnieku un biroja "pretkrīzes vadītāju".[7] Viņš kontrolē visu prezidenta kancelejas informācijas politiku un tieši konsultē Volodimiru Zelenski. Viņš arī sagatavo Ukrainas valdības ministrus raidījumiem medijos, lai viņu tēzes tiktu saskaņotas ar prezidenta reklamēto saturu.[8]
2022. gada Krievijas un Ukrainas miera sarunas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Pirmajās dienās Krievijas bruņotajiem spēkiem neizdevās būtiski ievirzīties dziļi Ukrainas teritorijā, jo Ukrainas bruņotie spēki bija gatavi pretoties. Jau 26. februārī Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukrainas armijas nodarīto “milzīgo zaudējumu” dēļ krievu virzība faktiski ir apstājusies. Volodimirs Zelenskis ir izveidojis sarunu komandu.
Jau 28. februārī Baltkrievijas teritorijā notika Ukrainas un Krievijas sarunu pirmā kārta. M. Podoļaks Ukrainas delegācijas sastāvā piedalījās gan šajā, gan turpmākajās tikšanās kārtās un kļuva par galveno Ukrainas sarunvedēju sarunu laikā. Tajā pašā laikā, pēc viņa teiktā, galvenās, bezkompromisa prasības Ukrainai ir: pamiers, Krievijas karaspēka izvešana uz pozīcijām, kuras tie ieņēma pirms 24. februāra, un drošības garantijas.
“Mūsu pozīcija sarunās ir diezgan specifiska — juridiski pārbaudītas drošības garantijas; pamiers; Krievijas karaspēka izvešana. Tas ir iespējams tikai ar tiešu dialogu starp Ukrainas un Krievijas Federācijas vadītājiem. — intervijā PBS sacīja M. Podoļaks.[9]
"Ir dažas piekāpšanās, kuras mēs noteikti nepieļausim," viņš teica. "Mēs nevaram atdot nekādas teritorijas."[10]
M. Podoļaks sacīja, ka karš starp Krieviju un Ukrainu demonstrē drošības sistēmas neefektivitāti, kāda tā ir pasaulē. Šim nolūkam Ukrainai varētu būt daudzpusīga labvēlība no vairākām lielvalstīm, lai juridiski apmierinātu Krievijas militārpersonu izvešanu un garantētu Ukrainas drošību jauna Krievijas uzbrukuma gadījumā.
Uz žurnālistu jautājumu, kā Krievija uztvertu jaunas aizsardzības alianses izveidi ar Ukrainu un citām valstīm, M. Podoļaks sacīja: “Šajā situācijā mēs nepieļausim nekādus kompromisus, kas kaitētu mūsu interesēm. Ukrainas sabiedrība šādu lēmumu nepieņemtu. Cilvēki mirst kaujas laukā, un mums ir jāpieņem Krievijas Federācijas prasības?[11]
Pēc M. Podoļaka teiktā, Ukrainai tagad ir jāved sarunas, jo citas valstis baidās plecu pie pleca ar Ukrainu karot pret Krieviju. Tātad sarunas ir vēl viena "frontes līnija".
Atzinība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Žurnāla Focus dati liecina, ka M. Podoļaks ieņem trešo vietu 100 ietekmīgāko ukraiņu reitingā.[12]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://twitter.com/Podolyak_M
- ↑ «www.president.gov.ua». 08.11.2022. Skatīts: 30.12.2022.
- ↑ Maria Zhartovska, Oksana Kovalenko. «У главы Офиса президента — новый консультант. Он был оппозиционером в Беларуси, провластным журналистом при Януковиче, а теперь решает кризисы во власти. Большой профайл Михаила Подоляка». babel.ua (krievu). Babel, 2020-04-23.
- ↑ Yury Svyrko. «Із Білорусі депортували журналіста-українця». radiosvoboda.org (ukraiņu). Radio Free Europe/Radio Liberty, 2004-06-21.
- ↑ Maryana Mygal. «Редактор "Української газети" Михайло Подоляк: "Свої джерела інформації я ніколи не розкриваю"». khpg.org (ukraiņu). Kharkiv Human Rights Protection Group, 2005-07-19.
- ↑ Svitlana Ostapa. «Михаил Подоляк: СМИ в президентских пулах должны быть лояльны к главе государства». detector.media. Detector media, 2012-05-21.
- ↑ Kristina Berdynskykh. «У главы ОП Андрея Ермака появился антикризисный советник. НВ узнал, о ком идёт речь». nv.ua. NV, 2020-04-10.
- ↑ Соня Лукашова, Роман Кравец. «Политтехнолог Банковой: Зеленский больше, чем видосики. Он – президент страны». pravda.com.ua. Ukrayinska Pravda, 2020-11-12.
- ↑ «Our position at the negotiations is quite specific - legally verified security guarantees; ceasefire; withdrawal of Russian troops. This is possible only with a direct dialogue between the heads of Ukraine and the Russian Federation». 2022-03-16.
- ↑ Daryna Krasnolutska. «Russia Peace Talks May Last Several Weeks, Kyiv Negotiator Says». bloomberg.com. Bloomberg, 2022-03-18.
- ↑ Tatiana Kolesnychenko. «TYLKO W WP. Jak zakończyć wojnę. Doradca prezydenta Ukrainy o negocjacjach z Rosją». wiadomosci.wp.pl. WP Wiadomości, 2022-03-17.
- ↑ «#3 Михаил Подоляк в рейтинге "Время миньонов. 100 самых влиятельных украинцев по версии журнала Фокус"». focus.ua. Focus. 2020-12-14.