Dzimis Rīgā tirgotāja ģimenē. 1900. gadā beidzis ģimnāziju. Iestājies Rīgas politehniskajā institūtā un 1906. gadā, to beidzot, ieguvis inženiera—tehnologa specialitāti. Pirmā pasaules kara laikā evakuējies uz Krieviju. 1930. gados strādājis par vadošo inženieri kādā Serpuhovas rūpnīcā. Lielā terora laikā 1937. gada naktī uz 4. oktobri arestēts un notiesāts uz 10 gadiem. Izsūtīts uz KargopolesgulaguArhangeļskas apgabalā, kur 1938. gada augusta beigās vai septembrī miris.[1]
Kopš 1903. gada publicējis vairāk nekā 200 etīdes, vairākumam no tām līdzautors ir brālis Vasilijs (1881—1952). Konkursos brāļi piedalījušies reti, ieguvuši tikai 30 atzinības, tai skaitā 4 pirmās godalgas.