Mikola Rjabovils

Vikipēdijas lapa
Mikola Rjabovils
Микола Степанович Рябовіл
Mikola Rjabovils
Mikola Rjabovils
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 17. decembrī
Dinskas staņica, Kubaņas apgabals, Krievijas Impērija
Miris 1919. gada 14. jūnijā (35 gadi)
Rostova pie Donas, Donas Republika (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība Kubaņas kazaks

Mikola Rjabovils (ukraiņu: Микола Степанович Рябовіл; 1883—1919) bija Kubaņas Tautas Republikas politiķis, Kubaņas Likumdošanas Radas priekšsēdētājs (1917—1919).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1905. līdz 1907. gadam viņš studēja Kijivas Politehniskajā institūtā, taču, piedaloties studentu protestos, trešajā kursā studijas pārtrauca.

1915. gadā viņš tika mobilizēts Krievijas armijā un nosūtīts mācīties militārajā inženieru skolā, kuru sekmīgi pabeidza ar praporščika dienesta pakāpi. Turpināja dienestu sapieru vienībā Somijā, kur viņu sagaidīja Februāra revolūcija.

1917. gada maijā Rjabovols no Somijas atgriežas Kubaņā. Tā paša gada septembrī un novembrī Rjabovolu ievēlēja par Likumdošanas Radas priekšsēdētāju.

Kubaņas delegācijas vadībā Rjabovols apmeklēja Kijivu, kuru bija okupējuši vācieši. Viņa uzdevums bija nodibināt labas kaimiņattiecības ar hetmanu Pavlo Skoropadski un tādējādi veicināt kazaku apgādāšanu ar ieročiem no milzīgajiem Krievijas krājumiem, kas bija uzkrāti Ukrainas noliktavās.

1918. gada 2. augustā Kubaņas valdībai atļāva atsākt darbu Jekaterinodarā, kur Rjabovolu ievēlēja par Novada Radas priekšsēdētāju.

1918. gada 16. februārī Rjabovolas vadītā Kubaņas apgabala Rada pasludināja neatkarīgu Kubaņas Tautas Republiku. Pēc ziņām no Petrogradas par Pagaidu valdības gāšanu visā Kubaņā tiek ieviests karastāvoklis. Mītiņi, sapulces un demonstrācijas tika aizliegtas. Kubaņas karaspēka valdība atsakās atzīt padomju iestādes.

Dažas dienas pēc Kubanas Republikas proklamēšanas Radas deputātu sanāksmē pieņem rezolūciju par Kubaņas pievienošanu Ukrainai uz federāliem noteikumiem. Apvienošanās nenotika Sarkanās armijas ofensīvas dēļ.

Pēc Brīvprātīgo armijas kritikas Dienvidkrievijas konferencē Donas Republikā 1919. gadā Rjabovolu nogalināja ar diviem šāvieniem no revolvera, kad viņš nākamajā dienā plkst. 2 naktī atgriezās viesnīcā. Rjabovilas slepkavībai bija liela politiska rezonanse, dažādas politiskās organizācijas un partijas protestēja, Kubaņas kazaki pastiprināti dezertēja no Denikina armijas.

Atmiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju varas laikā Kubaņā Rjabovila pieminēšana bija faktiski aizliegta.

Kopš 2017. gada Kijivā ir Mikolas Rjabovilas iela.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Улицы Киева — 2017 (часть 1)». 81412.livejournal.com. Skatīts: 2023-04-30.