Kubaņas kazaki
Kubaņas kazaki ir Krievijas Impērijas Ziemeļkaukāza kazaku kārtas daļa, kā arī tauta,[1] kas apdzīvo mūsdienu Krasnodaras novadu, Stavropoles novada rietumu daļu, Rostovas apgabala dienvidus.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš viduslaikiem Kubaņa ir piederējusi Čerkesijai, Nogaju ordai un Krimas hanistei. 1783. gadā pēc Krimas hanistes likvidēšanas Kubaņa tika pievienota Krievijas Impērijai. Teritorija bija jāapsargā, tāpēc pēc Zaporižjas Sečas likvidēšanas cariskā valdība izveidoja Melnās jūras kazaku armiju, kas vēlāk apdzīvoja šo zemi.
Otrā pasaules kara laikā daudzi kazaki cīnījās arī nacistiskās Vācijas un Japānas Impērijas armijas pusē.[2]
1918. gada 28. janvārī Kubaņas Rada pasludināja neatkarīgu Kubaņas Tautas Republiku ar galvaspilsētu Jekaterinodaru, kas pastāvēja līdz 1920. gadam.[3]
2009. gadā Kubaņā par kazakiem sevi uzskatīja 130 000 cilvēku.[4] 2014. gadā Kubaņas kazaku skaits sasniedza 146 000 un veidoja gandrīz trešdaļu no visiem Krievijas kazakiem. 2015. gada 9. maijā Kubaņas kazaku apvienotā rota Atamana Doludas vadībā piedalījās Uzvaras parādē Sarkanajā laukumā Maskavā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Казакия – не Россия? - Кубанские казаки захотели стать народом». versia.ru (krievu). Skatīts: 2023-05-18.
- ↑ «15-й КАЗАЧИЙ КАВАЛЕРИЙСКИЙ КОРПУС СС». История России и мировая история (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-19. Skatīts: 2023-01-19.
- ↑ «Кубанская народная республика. Как Кубань в 1917 году чуть не стала независимой и не вошла в состав Украины». Юга.ру (krievu). Skatīts: 2023-01-19.
- ↑ «Возрождаемая идентичность кубанского казачества и угрозы территориальной целостности России». Красная весна (krievu). Skatīts: 2023-01-19.