Kubaņas kazaki
Kubaņas kazaki ir Krievijas Impērijas Ziemeļkaukāza kazaku kārtas daļa, kā arī tauta,[1] kas apdzīvo mūsdienu Krasnodaras novadu, Stavropoles novada rietumu daļu, Rostovas apgabala dienvidus.
Lai gan mūsdienās kazaki gandrīz visi runā krieviski, ikdienā daži no viņiem lieto ukraiņu valodas dialektus (īpaši laukos). Saskaņā ar dažiem datiem vēl 19. gadsimtā kazaki pārsvarā bija divvalodīgi. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem 20. gadsimta 30. gados absolūtais vairākums Kubaņas kazaku uzskatīja ukraiņu valodu par savu dzimto valodu un pat identificēja sevi kā ukraiņus.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš viduslaikiem Kubaņa ir piederējusi Čerkesijai, Nogaju ordai un Krimas hanistei. 1783. gadā pēc Krimas hanistes likvidēšanas Kubaņa tika pievienota Krievijas Impērijai. Teritorija bija jāapsargā, tāpēc pēc Zaporižjas Sečas likvidēšanas cariskā valdība izveidoja Melnās jūras kazaku armiju, kas vēlāk apdzīvoja šo zemi.
Otrā pasaules kara laikā daudzi kazaki cīnījās arī nacistiskās Vācijas un Japānas Impērijas armijas pusē.[3]
1918. gada 28. janvārī Kubaņas Rada pasludināja neatkarīgu Kubaņas Tautas Republiku ar galvaspilsētu Jekaterinodaru.[4] 1920. gada 3. martā Sarkanā armija uzsāka Kubaņas—Novorosijskas operāciju. Brīvprātīgo korpuss, Donas un Kubaņas armijas sāka atkāpšanos. 17. martā Sarkanā armija ienāca Jekaterinodarā, Kubaņas armija tika iespiesta pie Gruzijas robežas un maijā sākumā kapitulēja, bet Kubaņas Tautas Republika tika likvidēta.
Skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2009. gadā Kubaņā par kazakiem sevi uzskatīja 130 000 cilvēku.[5] 2014. gadā Kubaņas kazaku skaits sasniedza 146 000 un veidoja gandrīz trešdaļu no visiem Krievijas kazakiem.
Skatīt vēl[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Казакия – не Россия? - Кубанские казаки захотели стать народом». versia.ru (krievu). Skatīts: 2023-05-18.
- ↑ А.в, Сопов (2008). "Проблема этнического происхождения казачества и ее современное прочтение". Вестник Московского университета. Серия 8. История (4): 66–85. ISSN 0130-0083.
- ↑ «15-й КАЗАЧИЙ КАВАЛЕРИЙСКИЙ КОРПУС СС». История России и мировая история (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-19. Skatīts: 2023-01-19.
- ↑ «Кубанская народная республика. Как Кубань в 1917 году чуть не стала независимой и не вошла в состав Украины». Юга.ру (krievu). Skatīts: 2023-01-19.
- ↑ «Возрождаемая идентичность кубанского казачества и угрозы территориальной целостности России». Красная весна (krievu). Skatīts: 2023-01-19.