Milzu atmatene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Milzu atmatene
Agaricus vaporarius
Milzu atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaMilzu atmatene (A. vaporarius)
Milzu atmatene Vikikrātuvē

Milzu atmatene (Agaricus vaporarius jeb Agaricus subperonatus vai Agaricus cappellianus, agrāk Psalliota vaporaria) ir Latvijā reta liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēņu sugu nosaukumu bāzē Mycobank norādīts, ka tagadējais šīs sugas nosaukums ir Agaricus subperonatus,[1] taču daļa avotu, ieskaitot Vikikrātuvi, tās atzīst par divām dažādām sugām,[2][3] par galveno atšķirību norādot A. subperonatus sārtošanos griezumā.[4][5] Sēņu klasifikators Index Fungorum arī uzskata tās par divām atsevišķām sugām, nosaucot A. vaporarius jaunā latīņu vārdā par Agaricus cappellianus.[6][7]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažāda vecuma milzu atmatenes
  • Cepurīte: brūna, iespiedumu vietās tumši brūna. Virsmiziņa sausa, parasti klāta ar pieguļošām platām tumšām zvīņām. Forma izliekta ar nelielu iedobi vidū. Mala gaišāka, ar daļējā plīvura bārkstveida atliekām. Platums līdz 20 cm. Mīkstums balts, griezumā reizēm viegli sārtojas un brūnē, sākumā ar koksnes vai cigoriņu smaržu un riekstu garšu, uz vecumu smarža un garša kļūst nepatīkamas.
  • Lapiņas: sākumā pelēksārtas, segtas ar daļēju plīvuru, vēlāk šokolādes brūnas, šauras, brīvas, ciešas, plānas, atšķirīga garuma.
  • Kātiņš: balts, pie pamata tievāks un parasti brūns, augšdaļā gluds, zemāk šķiedrains, ciets, bez dobuma. Ar kātiņam pielipušu, 1—2 mm biezu bālgani svītrotu gredzenu. Garums līdz 12 cm, resnums 2,5—5 cm.[8]
  • Sporas: ieapaļas, gludas, gaiši brūnganas, masā tumši brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 6—8/5—6 µm.
  • Bazīdijas: četrsporu, 25—30/7—8 µm.
  • Cistīdas: 8—10 µm.[9][10]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Aug no jūnija līdz oktobrim trūdvielām bagātās augsnēs komposta kaudzēs, ceļmalās, mēslotos tīrumos, bieži lielās grupās.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauni augļķermeņi ēdami bez iepriekšējas novārīšanas. Vecus ieteicams nelietot, par vecuma robežu uzskatot smaržas un garšas maiņu uz nepatīkamu.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējamajai sajaukšanai ar līdzīgajām atmatenēm, kā meža atmatene vai sarkstošā atmatene, ir tikai zinātniska nozīme, tās visas ir ēdamas. Indīgā atmatene atšķiras ar spēcīgo dzeltēšanu griezumā, karbola smaku un gaišu cepurīti. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]