Mora sāls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mora sāls
Ammonium-iron(II)-sulfate-3D-balls-ionic.png
Mora sāls formulvienības modelis
Mohr's salt.png
Mora sāls struktūrformula
Síran železnato-amonný.JPG
Mora sāls paraugs
Citi nosaukumi amonija dzelzs(II) sulfāts
CAS numurs 10045-89-3
Ķīmiskā formula (NH4)2Fe(SO4)2·6H2O
Molmasa 392,13 g/mol
Blīvums 1864 kg/m3
Kušanas temperatūra 100—110 °C
Šķīdība ūdenī 26,9 g/100 mL (heksahidrātam)

Mora sāls jeb amonija dzelzs(II) sulfāts ((NH4)2Fe(SO4)2·6H2O) ir amonija un divvērtīgās dzelzs sērskābes sāls kristālhidrāts — amonija sulfāta un dzelzs(II) sulfāta dubultsāls. Mora sāls ir paramagnētiski, gaiši zilganzaļi, monoklīni kristāli, kas labi šķīst ūdenī. Līdzīgi citiem dzelzs(II) sāļiem, Mora sāls šķīdums ir zaļgans oktaedriskā akvokompleksa [Fe(H2O)6]2+ veidošanās dēļ.[1] Atšķirībā no daudziem citiem kristālhidrātiem, šis sāls gaisā ir stabils.[2]

Mora sāls pieder pie šenītiem jeb Tutona sāļiem, kas ir vielas ar vispārīgo formulu M2I MII(SO4)2·6H2O.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viela nosaukta vācu ķīmiķa un farmaceita Kārļa Frīdriha Mora (Karl-Friedrich Mohr) vārdā (ķīmiķis atklāja šo sāli 1852. gadā). Kārlis Frīdrihs Mors devis lielu ieguldījumu titrēšanas metožu attīstībā, tai skaitā, izmantojot Mora sāli.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mora sāls kristāli

Mora sāli iegūst, salejot kopā siltus koncentrētus dzelzs(II) sulfāta un amonija sulfāta šķīdumus. Pēc sajaukšanas tos nedaudz paskābina ar sērskābi un maisot atdzesē. Izkritušos smalkos kristālus atdala no šķīduma Bihnera piltuvē un mazgā ar 50% etilspirtu. Pēc tam žāvē vēsā vietā, kamēr kristāli pārstāj pielipt stikla nūjiņai.[4]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mora sāli izmanto medicīnā un farmaceitikā dzelzi saturošu medikamentu sastāvā, kā arī urobilīna noteikšanai. Lieto ķīmijas laboratorijās kā parocīgu dzelzs(II) preparātu kālija permanganāta šķīdumu koncentrācijas noteikšanai, kā arī hroma un vanādija koncentrāciju noteikšanai etilspirta un ētera šķīdumos (šeit tiek izmantota dzelzs(II) jona īpašība viegli oksidēties par dzelzs(III) jonu). Ar Mora sāls koncentrētu šķīdumu piesūcina koksni tās aizsardzībai pret trūdēšanu. Mora sāli izmanto speciālā ierīcē — Frikes dozimetrā — lielu gamma starojuma dozu mērīšanai.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Greenwood, Norman N.; Earnshaw, Alan (1997). Chemistry of the Elements (2nd ed.). Butterworth-Heinemann. ISBN 0-08-037941-9. (angliski)
  2. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва : Издательство иностранной литературы, 1966, 299. lpp. (krieviski)
  3. Fritz Ephraim. Inorganic Chemistry. tr P. C. L. Thorne. London : Gurney and Jackson, 1926. 484–485. lpp. (angliski)
  4. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 341. lpp. (krieviski)
  5. Hickman, C.; Lorrain, S.; Barthe, J.R.; Portal, G. (1986). "Use of Mohr's Salt for High Level Gamma Dosimetry (Up to 108 Gy)". Radiatiation Protection Dosimetry (Oxford Journals) 17 (1-4): 255–257. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]