Mīnojiešu civilizācija

Festas māla disks

Mīnojiešu civilizācija bija Egejas bronzas laikmeta civilizācija, kas radās Krētas salā un uzplauka laikā no 27. gadsimta p.m.ē. līdz 15. gadsimtam p.m.ē. To 20. gadsimtā no jauna atklāja britu arheologs Arturs Evanss. Šī ir viena no senākajām priekšindoeiropiešu civilizācijām Eiropā.

Mīnojiešu sasniegumi

Daudzas pazīmes liecina, ka mīnojieši bijuši labi jūras braucēji, kas kuģojuši lielā Vidusjūras daļā. Krēta pati ar savu jūras floti nodrošināja eksporta un importa plūsmu apkalpošanu. Sākotnēji krētieši uzturējuši tirdzniecības sakarus ar Kiklādu salām, bet aktīvi kontakti pastāvējuši arī ar Sicīliju, Ēģipti un Vidusjūras austrumu piekrastes pilsētām, no kurienes, iespējams, bija atnākusi daļa Mīnojas iedzīvotāju kādā no kolonizācijas viļņiem.

Alfabēts un rakstība nerada šaubas arī par augsto Krētas iedzīvotāju zināšanu līmeni. Sākotnēji krētieši rakstībai lietojuši hieroglifus, kas, jādomā, aizgūti no ēģiptiešiem. Tomēr šo rakstu saturu pagaidām vēl nav izdevies atšifrēt. Drīz vien krētieši pārgāja uz A rakstu, ar kuru arī saista krētiešu valodu. Atšķirībā no B raksta, kas bijis vēlākās mikēniešu valodas pamatā, A raksts nav pilnībā atšifrēts, tādēļ nav īsti skaidra arī krētiešu valodas izcelsme un viņu etniskā piederība. Tomēr atšifrētie B rakstības teksti liecina par labi organizētu valsti ar attīstītu birokrātiju, kas ir viena no attīstītas civilizācijas pazīmēm.

Joprojām tikpat neskaidra ir Mīnojas sabiedrības sociālā struktūra un politiskā uzbūve. Lai gan daudzas pazīmes norāda, ka galveno politisko un saimniecisko lomu Krētā spēlējušas valdnieku pilis, varas mehānisms nav apzināts. Ir tikai zināms, ka šajās pilīs atradušās lielas pārtikas un dažādu preču un priekšmetu glabātuves. Tas liecina par to, ka Krētas valdnieku rokās bijušas virsvērtības pārdales loma. Tai pašā laikā viņu pilis neizcēlās ar nozīmīgām aizsardzības būvēm.

Mīnojiešu kultūru lielā mērā var uzskatīt par vienu no galvenajiem Eiropas civilizācijas un kultūras pirmavotiem. Atšķirībā no senākām Tuvo Austrumu civilizācijām, kuru kultūra gadsimtu gaitā veidojās līdzīgi ķieģeļu sienai — katram nākamajam slānim augot uz iepriekšējo pamata —, mīnojieši daudz lielākā mērā bija novatori un kombinatori jebkurā jomā. Pārņemot citu civilizāciju sasniegumus, viņi tos pārveidoja un attīstīja tālāk, radot pilnīgi jaunu kultūras vidi, kurā gan varēja viegli atpazīt pirmavotus, bet kopumā ņemot tā tomēr bija jau cita kultūra. Šī kultūra izplatījās arvien tālāk gan laikā, gan telpā, liekot pirmos pamatakmeņus Eiropas civilizācijai, tās saimniecībai un kultūrai. Piemēram, Mikēnās tika atrasta kaklarota, kura acīmredzami izgatavota Lielbritānijā no Baltijas dzintara. Šādu kombināciju bijis ne mazums, kas liecina par daudzslāņainajiem civilizāciju veidošanās, attīstības un norieta ceļiem, savus tehniskos un kultūras sasniegumus nododot tālāk — citām civilizācijām. Tāda bija arī Mikēnu kultūra.

Galvenā mīnojiešu dievība bija Zemes dieve, kas vēlāk pārtapa par Zeva māti Reju un vēlāk iekļāvās grieķu mitoloģijā. Veltot tās dieviem, tika rīkotas plašas procesijas. Kā uzskata pils izrakumu aizsācējs Arturs Evanss, tās vēsturē bijuši apmēram deviņi posmi, uzplaukumu tā piedzīvojusi posmā no Mīnoja I līdz Mīnojam III.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mīnojiešu civilizācija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Mīnojiešu civilizācijas vēsture (angliski)
• Mīnojiešu civilizācija (angliski)