Nacionālā basketbola asociācija
 2024.—2025. gada NBA sezona
| |
 NBA logo ar Džerija Vesta siluetu
| |
| Sports | Basketbols |
| Dibināta | 1946. gada 6. jūnijs |
| Komisārs | Ādams Silvers |
| Pirmā sezona | 1946.—1947. gada BAA sezona |
| Komandu skaits | 30 |
| Valsts/reģions |  ASV (29 komandas) Kanāda (1 komanda)
|
| Reģions | FIBA Americas (Amerika) |
| Pašreizējā čempione (komanda) | Bostonas "Celtics" (18. tituls)
|
| Visvairāk čempiona titulu | Bostonas "Celtics" (18 tituli) |
| TV partneri | ABC TNT ESPN NBA TV |
| Mājaslapa | www |
Nacionālā basketbola asociācija (angļu: National Basketball Association), saīsināti NBA, ir vadošā vīriešu profesionālā basketbola līga pasaulē. Tā ir viena no četrām nozīmīgākajām Ziemeļamerikas profesionālajām sporta līgām (pārējas ir NFL, MLB un NHL).[1] 1946. gada 6. jūnijā Ņujorkā tika dibināta Amerikas basketbola asociācija (BAA), bet 1949. gada 3. augustā tā apvienojās ar Nacionālo basketbola līgu, dibinot Nacionālo basketbola asociāciju.
Šobrīd NBA spēlē 30 komandas — 29 no ASV un 1 no Kanādas —, kas ir sadalītas pēc ģeogrāfiskā principa Austrumu un Rietumu konferencē. Abas konferences ir sadalītas vēl sīkāk 3 divīzijās, un katrā divīzijā ir pa piecām komandām. Regulārās sezonas laikā ikviena komanda nospēlē 82 spēles, pēc kurām katrā konferencē tiek noskaidrotas 8 labākās komandas, kas turpina cīņu izslēgšanas spēlēs. Izslēgšanas spēlēs ir jāiegūst četras uzvaras pret konkrētu komandu, lai tiktu nākamajā kārtā. Lai iekļūtu finālsērijā, izslēgšanas spēlēs kopā ir jāuzveic trīs savas konferences komandas. Finālsērijā abu konferenču labākās komandas līdz četrām uzvarām noskaidro jaunos NBA čempionus. Panākumiem bagātākā komanda NBA pastāvēšanas vēsturē ir Bostonas "Celtics", kas 18 reizes ir izcīnījusi čempiontitulu (17 titulu īpašniece ir Losandželosas "Lakers")..
Līgas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1946. gadā lielo hokeja arēnu īpašnieki ASV Ziemeļaustrumos un Vidējos Rietumos un Kanādā nodibināja Amerikas basketbola asociāciju (Basketball Association of America). 1946. gada 1. novembrī Toronto, Kanādā, tika aizvadīta spēle starp Toronto "Huskies" un Ņujorkas "Knickerbockers" Maple Leaf Gardens arēnā, kas pašlaik tiek uzskatīts kā līgas dibināšanas datums un pirmā oficiālā spēle līgas vēsturē.[2]
1949. gada 3. augustā ABA piekrita apvienoties ar Nacionālo basketbola līgu, tā dibinot jauno Nacionālo basketbola asociāciju.[3] Līgu apvienošanas brīdī tajā spēlēja 17 klubi.[3] 1950. gados dalībnieku skaits samazinājās līdz tikai 8 klubiem, no kuriem visi arī pašlaik spēlē NBA ("Knicks", "Celtics", "Warriors", "Lakers", "Royals"/"Kings", "Pistons", "Hawks" un "Nationals"/"76ers"). Šajā desmitgadē 5 NBA čempiontitulus izcīnīja Mineapolisas "Lakers" ar komandas līderi Džordžu Mikanu. "Lakers" kļuva par pirmo līgas "dinastiju".[4] 1954. gadā spēles noteikumos tika ieviests 24 sekunžu uzbrukuma laiks.[5]
1957. gadā līgā debitēja centrs Bills Rasels, kurš pievienojās Bostonas "Celtics". Komandas sastāvā jau bija Bobs Kouzijs un treneris Reds Auerbahs. Kopā ar B. Raselu "Celtics" izcīnīja 11 NBA čempiontitulus, tai skaitā 8 sezonas pēc kārtas no 1958.—1959. gada sezonas līdz 1965.—1966. gada sezonai.[6]
1959. gadā līgā "Warriors" sastāvā debitēja Vilts Čemberlens, viņš kļuva par vienu no līgas lielākajām 1960. gadu zvaigznēm. Viņa cīņa ar B. Raselu kļuva par vienu no labākajām individuālajām sacensībām līgas vēsturē. Šīs desmitgades laikā notika vairāku komandu pārcelšanās uz lielākām pilsētām un jaunu komandu veidošanās. 1967. gadā tika dibināta Amerikas basketbola asociācija. ABA pastāvēšanas laikā notika sīva sāncensība starp abām līgām.
Laika posmā no 1966. līdz 1974. gadam līgas dalībnieku skaits pieauga no 9 līdz 17 komandām.[7] 1976. gadā ABA izjukšanas un apvienošanās ar NBA rezultātā NBA pievienojās 4 jaunas komandas. Kopējais komandu skaits jau bija 22. 1970. gadu lielākās līgas zvaigznes bija Karīms Abduldžabārs, Riks Berijs, Deivs Kauenss, Džūliuss Īrvings, Volts Freizers, Ērtiss Džilmors, Džordžs Gervins, Dens Izels un Pīts Maravičs.
1979. gada NBA tika ieviests ABA atklātais jauninājums — trīspunktu metienu līnija. Šajā pašā gadā līgā debitēja Lerijs Bērds ("Celtics") un Maģiskais Džonsons ("Lakers"), līdz ar viņu debiju sākās paaugstināta interese par NBA visas valsts mērogā. 1984. gadā viņi abi pirmoreiz spēlēja finālā. Lai arī šoreiz uzvarēja "Celtics", pēc tam "Lakers" ar Maģisko Džonsonu kā saspēles vadītāju ieguva piecus titulus, kamēr "Celtics" ar L. Bērdu sastāvā — 3 titulus. 1980. gadu sākumā līgai pievienojās 23. komanda — Dalasas "Mavericks". 1984. gada 1. aprīlī savu darbu uzsāka pašreizējais NBA komisārs Deivids Stērns.
1984. gadā Čikāgas "Bulls" sastāvā debitēja visu laiku izcilākais basketbolists Maikls Džordans. Viņa ienākšana līgā pienesa vēl lielāku līdzjutēju interesi par NBA. Tāpat līgai pievienojās vēl vairākas komandas. M. Džordans un Skotijs Pipens palīdzēja "Bulls" tikt pie 6 NBA čempiontituliem 1990. gados. 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā pirmoreiz tika atļauts piedalīties NBA profesionāļiem. ASV izlase izcīnīja uzvaru turnīrā un tika nosaukta par "Sapņu komandu" ("Dream team"). Komandas sastāvā bija Maikls Džordans, Lerijs Bērds, Maģiskais Džonsons, Deivids Robinsons, Patriks Īvings, Skotijs Pipens, Klaids Drekslers, Karls Malons, Džons Stoktons, Kriss Mulins, Čārlzs Bārklijs un Kristians Leitners. 1995. gadā līgai pievienojās 2 klubi no Kanādas (Vankūveras "Grizzlies" un Toronto "Raptors"). Pēc "Grizzlies" pārcelšanās 2001. gadā uz Memfisu, ASV "Raptors" palika vienīgais Kanādā bāzētais klubs. 1996. gadā NBA dibināja līgu sievietēm: WNBA. 1998. gadā NBA īpašnieki uzsāka lokautu, kas ilga 191 dienu. Lokauta dēļ 1998.—1999. gada regulārā sezona tika saīsināta līdz 50 spēlēm un nenotika Visu zvaigžņu spēle.
Kopš 1998. gada līgā sāka dominēt Rietumu konferences komandas, "Lakers" un Sanantonio "Spurs" izcīnot 9 titulus pēdējo 12 gadu laikā. "Lakers" izcīnīja trīs titulus pēc kārtas no 1999.—2000. līdz 2001.—2002. gada sezonai ar Šakilu O'Nīlu un Kobi Braiantu sastāvā. 2003. gadā atkal uzvaru izcīnīja "Spurs". 2004. gadā "Lakers" uzvarēja, Š. O'Nīls tika aizmainīts uz Maiami "Heat", bet Šarlotas "Bobcats" kļuva par 30. NBA komandu. "Lakers" un "Spurs" dominance līgā turpinājās 2007. gadā, kad čempionu titulu izcīnīja "Spurs", finālā pārspējot Klīvlendas "Cavaliers" vienību ar Lebronu Džeimsu sastāvā. 2008. gadā uzvaru čempionātā svinēja "Celtics", kas ar "lielo trijnieku" Polu Pīrsu, Reju Allenu un Kevinu Gārnetu sastāvā finālsērijā pārspēja "Lakers" vienību. 2009. gadā 15. titulu kluba vēsturē izcīnīja "Lakers", komandas līderis joprojām bija K. Braiants.[8]
2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēle notika Cowboys Stadium amerikāņu futbola stadionā, to apmeklēja 108 713 skatītāji,[9] kas ir basketbola spēļu apmeklētības rekords. 2010. gada finālsērijā 13. reizi līgas pastāvēšanas vēsturē tikās "Celtics" un "Lakers". "Lakers" uzvarēja septiņu spēļu sērijā.[10]
NBA komandas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Piezīmes
- Zvaigznīte (*) norāda kluba pārcelšanos. Vairāk informācijas variet gūt attiecīgo komandu rakstos.
- Fortveinas "Pistons", Mineapolisas "Lakers" un Ročesteras "Royals" visas pievienojās NBA (BAA) 1948. gadā no NBL.
- Sīkrausas "Nationals" un Tri-Cities "Blackhawks" pievienojās NBA 1949. gadā kā daļa no BAA-NBL apvienošanās.
- Indiānas "Pacers", Ņujorkas "Nets", Sanantonio "Spurs" un Denveras "Nuggets" pievienojās NBA 1976. gadā kā daļa no NBA-ABA apvienošanās.
Regulārā sezona
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc vasaras pārtraukuma komandas uzsāk pirmssezonas treniņnometni septembra beigās. Tās ļauj komandas trenerim pārbaudīt spēlētājus, īpaši līgas debitantus, sagatavot spēlētājus regulārajai sezonai un sastādīt 12 cilvēku lielu komandas pieteikumu regulārajai sezonai, papildus 12 spēlētājiem komandai ir jāpiesaka 3 neaktīvie spēlētāji, ar ko komanda uzsāks regulāro sezonu. Komandām ir tiesības spēlētājus ar mazāk kā 2 gadu pieredzi NBA nosūtīt uz Attīstības līgu. Pēc treniņnometnes komandas aizvada pirmssezonas pārbaudes spēles. NBA regulārā sezona sākas oktobra pēdējā nedēļā. Katra komanda sezonas laikā aizvada 82 spēles, mājās un izbraukumā pa 41 spēlei. Ar savas divīzijas komandām tiek aizvadītas 4 spēles (kopumā 16), ar savas konferences atlikušo divi divīziju komandām tiek aizvadītas 3 vai 4 spēles (kopumā 36) un ar otras konferences komandām tiek aizvadītas 2 spēles (kopumā 30).
NBA pašlaik ir viena no 2 Ziemeļamerikas "lielā četrinieka" līgām, kurās regulārās sezonas spēles tiek aizvadītas ar visām līgas komandām, otra ir Nacionālā hokeja līga (NHL). ASV augstākā futbola līga (MLS) komandas arī aizvada spēles katra ar katru, taču MLS nav "lielā četrinieka" līga. Katra komanda uzņem savā mājas arēnā un dodas izbraukumā pie katras komandas vismaz vienu reizi sezonā.
Februārī katru gadu tiek aizvadīta Visu zvaigžņu spēle. Fani ASV, Kanādā un internetā balso par abu konferenču spēles starta pieciniekiem. Komandu treneri balsojumā nosaka pārējos 14 spēles dalībniekus. Pašā spēlē Austrumu komanda sacenšas pret Rietumu komandu. Spēlē vislabāko sniegumu parādījušais spēlētājs saņem Visu zvaigžņu spēles vērtīgākā spēlētāja balvu. Citi Visu zvaigžņu spēles nedēļas notikumi ir jauno spēlētāju izaicinājuma spēle, kurā sacenšas līgas debitanti pret spēlētājiem, kas līgā aizvada otro sezonu, trīspunktu metienu konkurss, slam-dunk konkurss.
Īsi pēc Visu zvaigžņu spēles beidzas darījumu laiks, kas ir 16. sezonas trešdiena (parasti februāris). Pēc šī datuma komandas vairs nevar mainīties ar spēlētājiem. Parasti lielākie darījumi notiek pēdējā dienā.
Aprīļa vidū beidzas regulārā sezona. Šajā laikā sākas balsojums par individuālajām balvām. Labākā rezervista balva tiek piešķirta labākajam uz maiņu nākamajam spēlētājam (spēlētājam jābūt vairāk spēlēs iznākušam uz maiņu nekā spēli sākušam starta sastāvā). Labākā debitanta balva tiek piešķirta labākajam spēlētājam, kurš līgā aizvada pirmo sezonu. Visvairāk progresējušākā spēlētāja balva tiek piešķirta spēlētājam, kurš ir uzrādījis vislielāko progresu savā spēlē salīdzinājumā ar iepriekšējās sezonas. Labākā spēlētāja aizsardzībā balva tiek piešķirta līgas labākam spēlētājam aizsardzībā. Labākā trenera balva tiek piešķirta tās komandas galvenajam trenrism, kurš visvairāk ir veicinājis komandas panākumus. Visvērtīgākā spēlētāja balva tiek piešķirta spēlētājam, kurš ir devis vislielāko ieguldījumu komandas panākumos attiecīgajā sezonā. Sporting News piešķirtā labākā ģenerālmenedžera balva tiek piešķirta tās komandas ģenerālmenedžerim, kurš ir izrādījis vislabāko darbu, lai veicinātu savas komandas panākumus.
Pēc sezonas tiek nosauktas Visas NBA simboliskās izlases, aizsardzības simboliskās izlases un debitantu simboliskās izlases. Tiek nosauktas trīs NBA izlases, katra no tām sastāv no 5 spēlētājiem (2 aizsargi, 2 uzbrucēji, 1 centrs). Tiek nosauktas divas aizsardzības izlases, kurās katrā ir 5 labākie aizsardzības spēlētāji no katras pozīcijas. Vēl tiek nosauktas divas debitantu izlases, katra no tām sastāv no 5 spēlētājiem neatkarīgi no spēlētāju pozīcijas.
Latvijas basketbolisti NBA
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]NBA ir spēlējuši septiņi Latvijas basketbolisti, kā arī pirmais latviešu izcelsmes basketbolists, kas spēlējis NBA — ASV dzimušais Alekss Stivriņš. 1992.—1993. gada sezonā 13 spēles Minesotas "Timberwolves" sastāvā aizvadīja Gundars Vētra, bet no 2004. līdz 2013. gadam līgā spēlēja Andris Biedriņš, kas gandrīz visu karjeru pārstāvēja Goldensteitas "Warriors" (karjeras noslēgumā arī Jūtas "Jazz"), kopumā piedaloties vairāk nekā 500 spēlēs. Viņš tika draftēts kā pirmais no latviešu basketbolistiem 2004. gada NBA draftā ar kopējo 11. numuru.
2015.—2016. gada sezonā līgā debitēja Kristaps Porziņģis, kuru 2015. gada NBA draftā ar kopējo 4. numuru draftēja Ņujorkas "Knicks". K. Porziņģis kļuva par visaugstāk izvēlēto Latvijas un Baltijas valstu spēlētāju NBA drafta vēsturē. 2016.—2017. gada sezonā Sanantonio "Spurs" sastāvā spēlēja Dāvis Bertāns un šī kļuva par pirmo sezonu, kad NBA spēlē divi basketbolisti no Latvijas. 2018.—2019. gada NBA sezona kļuva par pirmo, kad trīs latviešu basketbolisti ir iekļauti NBA komandu sastāvā, bet divās šai sekojošajās sezonās NBA komandu sastāvos bija četri spēlētāji no Latvijas.
2023.—2024. gada NBA sezonas noslēgumā K. Porziņģis Bostonas "Celtics" sastāvā kļuva par pirmo latvieti, kas uzvarējis NBA čempionātā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija
- 50 izcilākie NBA spēlētāji
- Nacionālās basketbola asociācijas balvas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Darren Everson. «The Four Sports Commissioners Weigh In» (angliski). The Wall Street Journal, 2009-05-07. Skatīts: 2011-11-16.
- ↑ «History of Basketball in Canada». NBA Media Ventures, LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-05. Skatīts: 2007-04-13.
- ↑ 3,0 3,1 «NBA is born». History. Skatīts: 2010. gada 29. jūlijs.
- ↑ «1949-51: Lakers Win First NBA Finals». Skatīts: 2010. gada 30. jūlijs.
- ↑ «NBA Rules History». NBA. 2008. gada 8. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. martā. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijs.
- ↑ Championship Wins | Celtics.com — The official website of the Boston Celtics
- ↑ «1970-71 SEASON OVERVIEW». NBA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. novembrī. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijs.
- ↑ Tom Withers. «Redemption: Bryant leads Lakers to 15th NBA title». Yahoo! Sports, 2009. gada 15. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 5. augusts.
- ↑ Tim MacMahon. «Record crowd at All-Star Game». ESPN, 2010. gada 15. februāris. Skatīts: 2010. gada 25. jūlijs.
- ↑ Greg Beacham. «Lakers edge Celtics in Game 7, win 16th title». Yahoo! Sports, 2010. gada 18. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. augustā. Skatīts: 2010. gada 30. jūlijs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nacionālā basketbola asociācija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Oficiālā tīmekļa vietne
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|