Nadežda Krupska

Vikipēdijas lapa
Nadežda Krupska
Надежда Крупская
Nadežda Krupska 19. gadsimta 80. gados
Nadežda Krupska 19. gadsimta 80. gados
Personīgā informācija
Dzimusi 1869. gada 26. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas impērija
Mirusi 1939. gada 27. februārī (70 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS
Dzīvesbiedrs Vladimirs Ļeņins

Nadežda Krupska (krievu: Надежда Константиновна Крупская; dzimusi 1869. gada 26. februārī [v.s. 14. februārī], mirusi 1939. gada 27. februārī) bija krievu boļševiku revolucionāre un politiķe. Vladimira Ļeņina sieva no 1898. gada līdz viņa nāvei 1924. gadā. Prominenta padomju izglītības birokrātijas biedre, bijusi nozīmīga loma boļševiku (vēlāk komunistiskajā) partijā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta 80. gadu sākumā kļuva par marksistu aktīvisti, ap 1894. gadu satikusi Ļeņinu. 1896. gada augustā tikusi apcietināta, 1898. gadā tika izsūtīta uz trim gadiem trimdā. Ieguva tiesības pavadīt šo laiku kopā ar Ļeņinu, kas tobrīd atradās izsūtījumā Sibīrijā. 1898. gada jūlijā viņi abi apprecējās.[1]

1901. gadā Krupska pievienojās Ļeņinam Minhenē, vēlāk apmetās uz dzīvi dažādās Eiropas pilsētās, līdz 1905. gadā uz brīdi atgriezās Krievijā. Viņa bija Ļeņina privātā sekretāre, darbojās arī partijas laikrakstos un žurnālos. Krupska palīdzēja nodibināt boļševiku partiju. Pēc atgriešanās Krievijā pēc 1917. gada februāra revolūcijas viņa izplatīja boļševiku propagandu, kamēr Ļeņins slēpās Somijā, nosūtīja ziņas no viņa un viņa kolēģiem. Kad boļševiki sagrāba varu, Krupska kļuva par Izglītības komisariāta kolēģijas biedri.[1]

Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā Krupska pievienojās Staļina oponentiem. Vēlāk nošķīrās no opozīcijas un palika formāli ārpus cīņas partijā. Turpinājusi darboties partijā, tomēr vairs nebija agrāko laiku ietekmes.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Nadežda Krupska». Skatīts: 2015. gada 15. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]