Nameja gredzens (rotaslieta)

Vikipēdijas lapa
Nenoslēgtas formas sudraba Nameja gredzens.
Īpašā dizaina vienlatnieks ar Nameja gredzena attēlu uz reversa.
Šis raksts ir par latviešu rotaslietu. Par citām jēdziena Nameja gredzens nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Nameja gredzens ir viena no latviešu rotaslietām. Gredzenam ir raksturīgs bizes veida trīsdaļīgs vijums, kur katrs no tiem simbolizē vienu no trim Latvijas novadiem — Vidzemi, Latgali un Kurzemi un to vienotību.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gredzena nosaukuma pirmsākumi meklējami Aleksandra Grīna 1931. gadā izdotajā vēsturiskajā romānā „Nameja gredzens”, kurā pats Namejs gan neparādās un darbība notiek 17. gadsimta sākumā, bet gredzena izskats aprakstīts „kā divi savijušies sudraba zalkši ar rubīnu acīm, ap to galvām zelta vārpu vainags, kura vidū attēlots vanags lidojumā.” Vēl lielāko atpazīstamību Nameja gredzena nosaukumam atnesa pēc Grīna romāna veidota luga „Nameja gredzens”, kuras pirmizrāde notika 1935. gada 27. februārī Dailes teātrī, un kas pavisam tika izrādīta 25 reizes.[2]

1938. gadā Daugmales pilskalnā tika atrasti divi sudraba gredzeni ar vītu priekšpusi, kas tika iesaukti par „Nameja gredzeniem”, kaut arī izskatā krietni atšķīrās no Grīna romānā aprakstītā gredzena. Turklāt vēlāk šie gredzeni tika datēti ap 12. gadsimtu, 13. gadsimta sākumu, kad Namejs vēl nebija dzimis, savukārt viņa laikā šādus gredzenus vairs nenēsāja, tomēr to nosaukums jau bija paguvis folklorizēties.[2]

Nav zināms, vai Nameja gredzenus sāka kalt jau pirms Otrā pasaules kara, taču tie strauji izplatījās trimdas latviešu vidū pēc kara karagūstekņu un pārvietojamo personu nometnēs Rietumu okupācijas zonā Vācijā. Ar laiku Nameja gredzens kļuva par latviešu pazīšanās zīmi ārzemēs. Jau 1956. gadā Melburnā dibinātajā Latviešu virsnieku apvienībā Nameja gredzenus dāvināja gados vecākajiem biedriem, bet Stokholmas latviešu skola tos pasniedza saviem absolventiem. Šajā laikā radās arī tradīcija tēviem Nameja gredzenu dāvināt savu tikko pilngadību sasniegušajiem dēliem.[2]

2009. gada 8. jūlijā Latvijas Banka 1 000 000 lielā tirāžā laida apgrozībā mākslinieču Ilzes Lībietes (grafiskais dizains) un Baibas Šimes (plastiskais veidojums) radītu īpaša dizaina vienlatnieku ar Nameja gredzena attēlu uz reversa.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ring of Latvia Arhivēts 2020. gada 25. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  2. 2,0 2,1 2,2 «Kā radās leģenda par Nameja gredzenu un kas bija vēsturiskais Nameisis, pēta „Planētas Noslēpumi”». Planētas Noslēpumi. Latvijas Avīze. 2017. gada 7. februāris. Skatīts: 2018. gada 26. septembrī.
  3. Mārtiņš Grāvītis (2009. gada 9. jūnijs). Par 1 lata monētas ar Nameja gredzena attēlu laišanu apgrozībā. Latvijas Vēstnesis. Atjaunināts: 2018. gada 10. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]