Aleksandrs Grīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs Grīns
Aleksandrs Grīns
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 15. augustā
Biržu pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 25. decembrī (46 gadi)
Astrahaņa, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Brāļi Jānis Grīns
Dzīvesbiedre Alīde Grīna (dzimusi Cerbule)
Bērni Zenta
Ilze
Literārā darbība
Pseidonīms Dr. Skribanovics, Homo Grisenbergensis
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1921—1940
Žanri vēsturisks romāns
Slavenākie darbi "Dvēseļu putenis", triloģija "Saderinātie"

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis 1895. gada 15. augustā [v.s. 1895. gada 3. augustā] Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris 1941. gada 25. decembrī) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Grīns dzimis 1895. gada 15. augustā Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos" (tagad Kalna pagastā) zemnieka ģimenē. Mācījās Muižgales pamatskolā, pēc tam Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā un Rūjienas proģimnāzijā. 1914. gadā viņš pabeidza Cēsu reālskolu. Grīns bija plānojis studēt medicīnu Tērbatas universitātē, bet sākās Pirmais pasaules karš un viņš devās mācīties uz karaskolu Maskavā. Pēc dažu mēnešu apmācības Grīnam piešķīra karodznieka (praporščika) pakāpi un viņš tika nosūtīts uz fronti. 1916. gadā Grīns panāca pārcelšanu uz jaundibinātajām latviešu strēlnieku vienībām. Sākumā viņš bija rezerves bataljonā Tērbatā, 1916. gada augustā ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā cīņu laikā pie Smārdes un Olaines. Kauju laikā viņš nolēma mainīt savu vārdu un no Jēkaba pārtapa Aleksandrā.

Izlūkošanas laikā 1917. gada 20. jūlijā Grīnu smagi ievainoja un septembrī, sākoties vācu uzbrukumam Rīgai, viņš tika evakuēts uz Petrogradu. Pēc latviešu strēlnieku korpusa izformēšanas, 1918. gada 6. aprīlī Grīns poručika dienesta pakāpē tika demobilizēts no armijas un devās uz dzimtajām Ziedu mājām, bet atrada tās nopostītas. Devās studēt medicīnu uz Tērbatas universitāti, bet 1919. gada sākumā tika mobilizēts Padomju Latvijas armijā. Sarkanās armijas atkāpšanās laikā Bauskā viņš dezertēja un pārgāja Niedras valdības karaspēka pusē, nokļuva Baloža brigādē un kopā ar to ienāca Rīgā. 1919. gada rudenī atsāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē un 1924. gadā Grīns demobilizējās kapteiņa dienesta pakāpē.

No 1920. gada viņš strādāja laikrakstos "Latvijas Kareivis", "Latvis", "Brīvā Zeme", "Rīts" par žurnālistu. Paralēli Grīns sāka rakstīt vēsturiskos romānus. 1939. gada gadā atsāka dienestu Latvijas armijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, Aleksandrs Grīns tika nosūtīts uz Litenes nometni, kur 1941. gada 14. jūnijā tika apcietināts. Viņu pārveda uz Rīgu un pratināja čekā, 24./25. jūnija naktī deportēja uz Krieviju, kur oktobrī viņu notiesāja uz nāvi un 1941. gadā nošāva Astrahaņas cietumā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Veļi" (1919)
  • "Iz leitnanta Vanaga dienasgrāmatas" (1920)
  • "Krustneša gaitas" (1921)
  • "Pieviltā vīra atriebšanas" un citas noveles" (1922)
  • "Vadonis skuķkopībā. I daļa..." (ar pseidonīmu Homo Grisinbergensis, 1925)
  • "Septiņi un viens" (stāstu krājums, 1926)
  • "Likteņa varā" (stāstu krājums, 1928)
  • "Nameja gredzens" (1928—1931)
  • "Dvēseļu putenis" I daļa (1933)
  • "Debesu ugunis" (nepabeigts, 1934)
  • "Dvēseļu putenis" II daļa (1934)
  • "Tobago" (1934)
  • "Pelēkais jātnieks" (1937)
  • "Meža bērni" (1938)
  • Triloģijas "Saderinātie" I daļa "Pelēkais jātnieks" (1938)
  • Triloģijas "Saderinātie" II daļa "Sarkanais jātnieks" (1938)
  • "Trīs vanagi" (1938)
  • Diloģijas "Zemes atjaunotāji" I daļa "Meža bērni" (1939)
  • Diloģijas "Zemes atjaunotāji" II daļa "Atdzimusī cilts" (1939)
  • Triloģijas "Saderinātie" III daļa "Melnais jātnieks" (1940)
  • "Pārnākšana" (1941)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]