Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 15. augustā Biržu pagasts, Jaunjelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 25. decembrī (46 gadi) Astrahaņa, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis Brāļi Jānis Grīns Dzīvesbiedre Alīde Grīna (dzimusi Cerbule) Bērni Zenta Ilze

Literārā darbība Pseidonīms Dr. Skribanovics, Homo Grisenbergensis Valoda latviešu Rakstīšanas laiks 1921—1940 Žanri vēsturisks romāns Slavenākie darbi "Dvēseļu putenis", triloģija "Saderinātie" Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis 1895. gada 15. augustā [v.s. 1895. gada 3. augustā] Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris 1941. gada 25. decembrī) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gada 15. augustā Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos" (tagad Kalna pagastā) zemnieka ģimenē. Mācījās Muižgales pamatskolā, pēc tam Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā un Rūjienas proģimnāzijā. 1914. gadā viņš pabeidza Cēsu reālskolu. Grīns bija plānojis studēt medicīnu Tērbatas Universitātē, bet sākās Pirmais pasaules karš un viņu nosūtīja mācīties uz karaskolu Maskavā. Pēc dažu mēnešu apmācības Grīnam piešķīra praporščika pakāpi un nosūtīja uz fronti. 1916. gadā Grīns panāca pārcelšanu uz jaundibinātajām latviešu strēlnieku vienībām. Sākumā viņš bija rezerves bataljonā Tērbatā, 1916. gada augustā ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā cīņu laikā pie Smārdes un Olaines. Kauju laikā viņš nolēma mainīt savu vārdu un no Jēkaba pārtapa Aleksandrā.

Izlūkošanas laikā 1917. gada 20. jūlijā Grīnu smagi ievainoja un septembrī, sākoties vācu uzbrukumam Rīgai, viņu evakuēja uz Petrogradu. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada 6. aprīlī Grīnu poručika dienesta pakāpē demobilizēja no armijas un viņš atgriezās dzimtenē. Devās studēt medicīnu uz Tērbatas Universitāti, bet 1919. gada sākumā viņu mobilizēja Padomju Latvijas armijā. Sarkanās armijas atkāpšanās laikā Bauskā viņš dezertēja un pārgāja Niedras valdības karaspēka pusē, nokļuva Baloža Dienvidlatvijas brigādē un kopā ar to ienāca Rīgā. 1919. gada rudenī atsāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē un 1924. gadā Grīns demobilizējās kapteiņa dienesta pakāpē.

No 1920. gada viņš strādāja laikrakstos "Latvijas Kareivis", "Latvis", "Brīvā Zeme", "Rīts" par žurnālistu. Paralēli Grīns sāka rakstīt vēsturiskos romānus. 1939. gadā viņš atsāka dienēt Latvijas armijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Grīnu nosūtīja uz Litenes nometni, kur 1941. gada 14. jūnijā apcietināja. Viņu pārveda uz Rīgu un pratināja čekā, 24./25. jūnija naktī deportēja uz Krievijas PFSR, kur oktobrī viņu notiesāja uz nāvi un 1941. gadā nošāva Astrahaņas cietumā.

Bibliogrāfija

• "Veļi" (1919)
• "Iz leitnanta Vanaga dienasgrāmatas" (1920)
• "Krustneša gaitas" (1921)
• "Pieviltā vīra atriebšanas" un citas noveles" (1922)
• "Vadonis skuķkopībā. I daļa..." (ar pseidonīmu Homo Grisinbergensis, 1925)
• "Septiņi un viens" (stāstu krājums, 1926)
• "Likteņa varā" (stāstu krājums, 1928)
• "Nameja gredzens" (1928—1931) (tulkojums lietuviešu valodā "Nameisio žiedas", Šiauliai, 2020, tulk. Dzintra Elga Irbīte-Staniuliene)
• "Dvēseļu putenis" I daļa (1933)
• "Debesu ugunis" (nepabeigts, 1934)
• "Dvēseļu putenis" II daļa (1934)
• "Tobago" (1934)
• "Pelēkais jātnieks" (1937)
• "Meža bērni" (1938)
• Triloģijas "Saderinātie" I daļa "Pelēkais jātnieks" (1938)
• Triloģijas "Saderinātie" II daļa "Sarkanais jātnieks" (1938)
• "Trīs vanagi" (1938)
• "Latvijas Vēsture" (1938)
• Diloģijas "Zemes atjaunotāji" I daļa "Meža bērni" (1939)
• Diloģijas "Zemes atjaunotāji" II daļa "Atdzimusī cilts" (1939)
• Triloģijas "Saderinātie" III daļa "Melnais jātnieks" (1940)
• "Pārnākšana" (1941)

Raksti periodikā

(skat. periodika.lndb.lv)

• Veļi un varoņi Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (Latvis № 2122, 11.11.1928, 10. lpp.)

Apbalvojumi

• V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1930)
• IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1934)
• III šķiras Viestura ordenis (1938)
• Kultūras fonda godalga (1938)

Literatūra

Ēriks Jēkabsons: Aleksandra Grīna dzīves nezināmās lappuses^{[novecojusi saite]}. "Tēvijas Sargs" № 8/2005, 28.–29. lpp.

Ārējās saites

• Aleksandra Grīna grāmatas Latvijas Nacionālajā Digitālajā Bibliotēkā