12. gadsimts
Jump to navigation
Jump to search
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
|
12. gadsimts jeb XII gadsimts bija laika posms vēsturē no 1101. līdz 1200. gadam. Eiropā tas bija vidējo vai vēlo viduslaiku periods.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1100. gada 5. augustā tika kronēts Anglijas karalis Henrijs I Izglītotais
- 1100. gada 25. decembrī Balduīns I Betlēmes Jēzus dzimšanas baznīcā tika kronēts par pirmo Jeruzalemes karali
- 1101. gada jūlijā tiek parakstīts Altona līgums starp Anglijas Henriju I un viņa vecāko brāli Normandijas hercogu Robertu, kurā Roberts piekrīt atzīt Henriju par Anglijas karali apmaiņā pret ikgadējo stipendiju un citām koncesijām. Vienošanās uz laiku pārtrauc krīzi anglo-normāņu valdnieku mantojumā
- 1102. gadā karalis Kālmāns apvieno Ungāriju un Horvātiju zem Ungārijas kroņa
- 1106. gadā pabeigta Gelati klostera būvniecība
- 1111. gada 14. aprīlī Heinriha V pirmās ekspedīcijas laikā uz Romu, viņš tiek kronēts par Svētās Romas impērijas imperatoru
- ap 1119. gadu izveidots Templiešu ordenis, lai aizsargātu kristīgos svētceļniekus Jeruzalemē
- 1124. gada aprīlī vai maijā Dāvids I tika kronēts par Skotijas karali
- 1125. gadā Saksijas hercogs Lotārs III tiek ievēlēts par Svētās Romas imperatoru, apsteidzot tuvāko sāncensi Frīdrihu I, uzsākot lielo Gvelfi un gibelīni karu.
- 1127. gadā Sunu dinastija zaudēja kontroli pār Ziemeļķīnu tur nostiprinoties Dzjiņu dinastijai
- 1130. gada Ziemassvētkos Rožērs II tika kronēts par Sicīlijas karali
- 1137. gada 22. jūlijā nākamais Francijas karalis Luijs VII apprecēja Akvitānijas Eleonoru
- 1170. gadā tika definēts kristīgais jēdziens "šķīstītava"[1]
- 1185. gada pirmo reizi rakstos tiek pieminētas vējdzirnavas
Notikumi Latvijas vēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1106. gadā Polockas kņazs Rogvolods kopā ar saviem brāļiem piedalījās karagājienā uz Daugavas lejteci pret zemgaļiem , kur tika sakauts.[2]
- 1179. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „Adzeles čudiem”.
- 1184. gadā katoļu misionārs Meinards uzcēla koka kapelu Daugavas krastā pie Ikšķiles ciema.
- 1188. gada 1.oktobrī pāvests Klements III apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par Līvzemes bīskapu ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju Brēmenes arhibīskapam Hartvigam II.
- 1193. gadā Romas pāvests Celestīns III izsludināja kārtējo krusta karu pret Ziemeļeiropas pagāniem.
- 1198. gada 24. jūlijā notika Kauja pie Rīgas, kurā tika nogalināts otrais Livonijas bīskaps Bertolds.
- 1199. gada 5. oktobrī pāvests Inocents III izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļticības, pret barbariem, kas pielūdz “nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”.
12. gadsimta celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Veccolano abatija. (1189)
Pjemonta, Itālija.
Borgundas stāvbaznīca. Norvēģija. 
Ikšķiles baznīcas drupas. (1185)
Svētā Meinarda sala, Latvija.
Pantokratora klosteris.
Stambula, Turcija.
Dmitrija katedrāle Vladimirā (1194—1197) Krievija. 
Sioni baznīca. (1112)
Tbilisi, Gruzija.
Ankorvata piļu komplekss.
Ankora, Kambodža.
Demajazikas pagoda. (1196)
Bagana, Mjanma.
Tarangas templis, (1161)
Gudžarāta, Indija.
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Jacques Le Goff. The Birth of Purgatory. Chicago : University of Chicago Press, 1986. ISBN 0226470822.
- ↑ В том же 6614 (1106) лете победиша зимегола Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |