Neizīdles ezers

Neizīdles ezers; Fertē ezers
	Ezera ainava
Atrodas	Austrija; Ungārija
Koordinātas	47°50′N 16°45′E / 47.833°N 16.750°EKoordinātas: 47°50′N 16°45′E / 47.833°N 16.750°E
Platība	315 km2
Lielākais garums	36 km
Vidējais dziļums	1 m
Lielākais dziļums	1,8 m
Augstums v.j.l.	115 m
Izteka	Ainzeras kanāls
Sateces baseins	1120 km2
Apdz. vietas krastos
	UNESCO Pasaules mantojuma objekts
	Oficiālais nosaukums: Fertē/Neizīdles ezera kultūrainava
Tips	Kultūra
Kritērijs	v
Iekļauts	2001 (25. sesija)
Aizsardzības nr.	772
Valsts	Austrija, Ungārija
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika
	Neizīdles ezers Neizīdles ezers
	Neizīdles ezers; Fertē ezers Vikikrātuvē

Neizīdles ezers

Neizīdles ezers (vācu: Neusiedler See), arī Fertē ezers (ungāru: Fertő tó, — ‘purva ezers’), ir otrs lielākais stepes zonas ezers Centrāleiropā. Atrodas Austrijas (240 km²) un Ungārijas (75 km²) teritorijās.

Ezers ir neparasti sekls attiecībā pret tā platību, arī ezera piekraste ir izteikts līdzenums. Tā kā ezera krasti ir lēzeni, lietusgāzes var radīt ievērojamu pārplūšanu, bet sausums — krasu ezera platības samazināšanos. Pēdējoreiz ezers pilnībā izzuda 20. gadsimta sākumā.

Lielākajā daļā ezera piekrastes ir niedrājs līdz 8 km platā joslā, krasti staigni. Agrāk bija mazāk niedru un tas saistāms ar to, ka pirms Ainzeras kanāla izbūves ūdens bija sāļāks. Ūdens samērā sāļs, duļķains. Pirms ezera regulēšanas 19. gadsimtā tā Ungārijas daļa bija ievērojami lielāka. 2001. gadā UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā iekļauti abās valstīs esošie nacionālie parki, kas ietver ezeru: Neizīdles ezera—Zēvinkeles nacionālais parks (Neusiedler See-Seewinkel) un Fertē—Hanšāgas nacionālais parks (Fertő-Hanság). Ezera apkaimē reģistrētas vairāk kā 300 putnu sugas.

Ezers piesaista lielu skaitu tūristu. Daudz atpūtnieku ierodas no tuvējās Vīnes — atpūtnieki ezerā sērfo, nodarbojas ar burāšanas sportu, makšķerē. 2003. gadā tūrismu negatīvi ietekmēja ezera līmeņa krišanās, jo laivas daudzviet ezerā sekluma dēļ nevar izbraukt. Seklais ūdens ātri iesilst (vasarās pat līdz 30 °C) un ātri atdziest. Rudeņos un pavasaros raksturīgas vētras. Daļu ezera niedrāju regulāri pļauj un izmanto celtniecībā.

Vēsture

Ezera piekraste apdzīvota jau 8000 gadus. Ap 70. gadu Plīnijs Vecākais dēvēja ezeru par Lacus Peiso. Romiešu laikā tika izcirsts ezera piekrastes ozolu mežs tagadējās Ungārijas teritorijā.

Pēc Lielās tautu staigāšanas ezera krastos dzīvoja ostgoti, viņiem sekoja avāri, slāvi un beidzot — ungāri. Ap 12. gadsimtu ezera krastos sāka dzīvot arī Bavārijas ieceļotāji. 1242. gadā mongoļi iznīcināja ezera apkaimes iedzīvotājus un vēlāk ezera apkaimē ienāca vācu ieceļotāji. No viņiem cēlies arī ezera nosaukums (Neusiedler — ‘ieceļotāji’).

Vēlo viduslaiku karos ezers bija pastāvīga karadarbības zona un vietējie iedzīvotāji bieži bija spiesti slēpties milzīgajos niedrājos.