UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Austrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 9 vietas, savukārt 13 vietas Austrijā ir iekļautas kā potencialās, kuras nākotnē varētu iekļaut oficiālajā sarakstā[1].

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Old Town Salzburg across the Salzach river.jpg Zalcburgas vēsturiskais centrs Zalcburga, Zalcburga
47°48′2″N 13°2′36″E / 47.80056°N 13.04333°E / 47.80056; 13.04333
1996 Kultūra ii, iv, vi Pilsētā ilgus gadus darbojies komponists Volfgangs Amadejs Mocarts. Pilsēta pazīstama ar savām baznīcām un tiek saukta arī par "Otro Vatikānu". Šī pilsēta ir itāļu un vācu kultūras krustpunkts, kas atspoguļojas gotikas un baroka stila ēkām[2]. 784
Schloss Schönbrunn Wien 2014 (Zuschnitt 2).jpg Šēnbrunnas pils un dārzi Vīne
48°11′12″N 16°18′48″E / 48.18667°N 16.31333°E / 48.18667; 16.31333
1996 Kultūra i, iv Pils ir Habsburgu rezidence no 18. gadsimta līdz 1918. gadam. Celta vienotā rokoko stilā. Pils un apkārtnes teritorijas projektu izveidojuši arhitekti Johanns Bernhards Fišers von Erlahs un Nikolass Pakasi. Parka teritorijā tika izveidots arī pasaulē pirmais zoodārzs[3] 786
Wolfgangsee vom Plombergstein St Gilgen.jpg HallštateDahšteina/Zalckamergūtas kultūrainava Zalckamergūta
47°33′34″N 13°38′47″E / 47.55944°N 13.64639°E / 47.55944; 13.64639
1997 Kultūra iii, iv Reģiona apdzīvotās vietas veidojušās ap sāls raktuvēm. Šajā reģionā sāls tiek iegūts kopš 2000.gada p.m.ē., arī pašlaik šeit notiek sāls iegūšana. Reģions ir pazīstams arī ar savām kalnu grēdas un alām, garākās kalnu grēdas pat sasniedz 81km garumu[4] 806
Semmeringbahn 01.jpg Zemeringas dzelzceļš Glognica, Lejasaustrija
47°38′55″N 15°49′40″E / 47.64861°N 15.82778°E / 47.64861; 15.82778
1998 Kultūra ii, iv Zemeringas dzelzceļš veidots np 1848. — 1854. gada un ir 41 km garumā. Dzelzceļš lielākoties veid pa nelīdzenajiem kalniem. Dzelzceļa būvniecībā tika izmantoti vairāki jauninājumi. Tuneļi, viadukti un citi objekti darbojas vēl joprojām[5] 785
Graz - Uhrenturm6.jpg Grācas pilsēta — vēsturiskais cents un Egenbergas pils Grāca, Štīrija
47°4′27″N 15°23′30″E / 47.07417°N 15.39167°E / 47.07417; 15.39167
1999 Kultūra ii, iv Grāca ir viena no Habsburgu dinastijas mājvietām gadsimtiem ilgi. Habsburgi labiekārtoja un veidoja Grācas apkārtni vairākus gadsimtus ilgi, kā rezultātā pilsētā ir redzamas dažādu stilu ēkas[6]. 931
Stift melk 001.jpg Vahavas kultūrainava Vahava, Lejasaustrija
48°21′52″N 15°26′3″E / 48.36444°N 15.43417°E / 48.36444; 15.43417
2000 Kultūra ii, iv Vahava ir 40 kilometrus gara ieleja gar Donavas upi starp Melkas un Kremsas pilsētām. Ieleja ir apdzīvota jau kopš aizvēsturiskiem laikiem un ir bijis nozīmīgs reģions kopš tā laika. Reģionā atrodas vairākas vēsturiskās pilsētas, ciemi, klosteri, pilis un drupas[7]. 970
Neusiedler See im Winter.jpg Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava Burgenlande
47°43′9″N 16°43′21″E / 47.71917°N 16.72250°E / 47.71917; 16.72250
(kopā ar Valsts karogs: Ungārija Ungāriju)
2001 Kultūra v Neizīdlerzē ezera kultūrainavas apkārnē dzīvo vairāk nekā 8000 dažādu tautību cilvēki. Apkārtnē ir redzami 18. un 19. gadsimta ciemati un pilis, kurus būvēja seno apmetņu apkārtnēs[8]. 772
Wien10Hofburg24.JPG Vīnes vēsturiskais centrs Vīne
48°13′0″N 16°22′59″E / 48.21667°N 16.38306°E / 48.21667; 16.38306
2001 Kultūra ii, iv, vi Vīnes vēsturiskajā centrā ir vairāki vēsturiskie ansambļi, ieskaitot baroka pilis un dārzi. 19. gadsimta veidotā centrālā vieta Ringštrāse (vācu: Ringstraße) ar greznām ēkām, pieminekļiem un parkiem[9] 1033
D-BW-Uhldingen-Mühlhofen - Pfahlbaumuseum - Haus Schussenried.jpg Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Karogs: Austrija Austrija
47°53′40″N 13°32′1″E / 47.89444°N 13.53361°E / 47.89444; 13.53361
(kopā ar Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Vācija Vāciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju un Valsts karogs: Šveice Šveici)
2011 Kultūra iv, v Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt Alpiem. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrājā neolīta un bronzas laikmetā Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu Šveices teritorijā[10]. 1363

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Kremsmünster Stiftskirche und Sternwarte.jpg Kremsminsteres abatija Lejasaustrija
48°3′18″N 14°7′50″E / 48.05500°N 14.13056°E / 48.05500; 14.13056
1994 Kultūra i, ii, iii, iv, vi 28
Brüggelekopf Juppenspitze.JPG Bregencervalde (Bregencas mežs) Forarlberga
47°15′56″N 9°52′48″E / 47.26556°N 9.88000°E / 47.26556; 9.88000
1994 Kultūra v, vi 27
Gurk-Dom.jpg Gurkas katedrāle Karintija
46°52′30″N 14°17′37″E / 46.87500°N 14.29361°E / 46.87500; 14.29361
1994 Kultūra i, iii, iv 32
Luftaufnahme 2007 - 10.jpg Heiligenkreuzes abatija Heiligenkreuze, Lejasaustrija
48°3′21″N 16°8′9″E / 48.05583°N 16.13583°E / 48.05583; 16.13583
1994 Kultūra i, ii, iii, iv 30
Hochosterwitz 01052004 04.jpg Hošostevicas pils Sanktveita pie Gleina, Karintija
46°45′18″N 14°27′13″E / 46.75500°N 14.45361°E / 46.75500; 14.45361
1994 Kultūra i, iii, iv 31
Erzberg3.jpg Dzelzs dzelzceļš no Ercbergā un Šteiras vecpilsētā Štīrija
47°31′30″N 14°54′42″E / 47.52500°N 14.91167°E / 47.52500; 14.91167
2002 Kultūra i, ii, iii, iv 20
Karwendel.JPG InsbrukasNordketes/Karvendeles kultūrainava Tirole
47°25′12″N 11°28′12″E / 47.42000°N 11.47000°E / 47.42000; 11.47000
2002 Kultūra i, ii, iii, iv 19
Grossglockner1.JPG Nacionālais parks "Hohe Tauerns" Zalcburga, Karintija, Tirole
47°10′12″N 12°30′0″E / 47.17000°N 12.50000°E / 47.17000; 12.50000
2003 Daba vii, viii, ix, x 1645
Tirol Hall 01.jpg Tiroles nocietinājumi Tirole
47°17′0″N 11°30′0″E / 47.28333°N 11.50000°E / 47.28333; 11.50000
2013 Kultūra i, ii, iv 5801
Brunnen Kurpark Ischl.JPG Eiropas lielais Spa Karogs: Austrija Austrija
(kopā ar Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritāniju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Čehija Čehiju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju un Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2014 Kultūra ii, iii, iv, vi 5930
Carnuntum Heidentor.jpg Romas impērijas pierobeža Lejasaustrija, Augšaustrija un Vīne 2015 Kultūra ii, iii, iv 6004
Unterwegs im Nationalpark Kalkalpen 2.JPG Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) (kopā ar Valsts karogs: Albānija Albāniju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Bulgārija Bulgāriju, Valsts karogs: Horvātija Horvātiju,
Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Polija Poliju, Valsts karogs: Rumānija Rumāniju, Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju, Valsts karogs: Spānija Spāniju un Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)
2015 Daba ix 6024
Grossglockner road.jpg Grosglokners Alpu augstākais ceļš/Grosgloknera Hošalpenštrase Karintija un Zalcburga
47°5′0″N 12°50′34″E / 47.08333°N 12.84278°E / 47.08333; 12.84278
2016 Kultūra i, ii, iv 6074

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Austrija
  2. «Historic Centre of the City of Salzburg». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
  3. «Palace and Gardens of Schönbrunn». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 20. februāris.
  4. «Hallstatt-Dachstein / Salzkammergut Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
  5. «Semmering railway». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 20. februāris.
  6. «City of Graz – Historic Centre and Schloss Eggenberg». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
  7. «Wachau Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 22. februāris.
  8. «Fertö / Neusiedlersee Cultural Landscape». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. novembris.
  9. «Historic Centre of Vienna». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 7. novembris.
  10. «Prehistoric Pile dwellings around the Alps». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.