Nieru mazspēja

Nieru mazspēja ir medicīnisks stāvoklis, kurā nieres zaudē spēju efektīvi filtrēt atkritumus, lieko šķidrumu un toksīnus no asinīm. Tas var radīt nopietnas sekas organismā, jo šīs vielas uzkrājas, radot kaitējumu citiem orgāniem. Nieru mazspējas simptomi var būt ļoti atšķirīgi atkarībā no slimības stadijas un veida. Akūtā nieru mazspējā simptomi parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu nieru funkcijas samazināšanos.

Nieru mazspēja ir globāla sabiedrības veselības problēma, kas ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pieaugot hronisku slimību izplatībai, piemēram, cukura diabētam un hipertensijai, nieru mazspējas gadījumu skaits turpina pieaugt. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka aptuveni 10% pasaules iedzīvotāju cieš no kādas nieru slimības stadijas.

Vecums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē nieru funkciju un var palielināt nieru mazspējas risku. Ar vecumu nieru funkcija dabiski samazinās, un tas padara cilvēkus vecumā vairāk pakļautus nieru bojājumiem un nieru mazspējai. Pētījumi liecina, ka pēc 45 gadiem glomerulārās filtrācijas ātrums samazinās par 0,8–1,4 ml/min. Arī daudziem jauniem cilvēkiem var attīstīties gan akūta nieru mazspēja (ANM), gan hroniska nieru mazspēja (HNM), bieži saistībā ar citiem veselības traucējumiem vai dzīvesveidu.

Nieru mazspējas veidi

Akūta nieru mazspēja (ANM)

• Strauji attīstās dažu stundu vai dienu laikā.
• Parasti ir atgriezeniska, ja tiek savlaicīgi ārstēta.
• Cēloņi: smagas infekcijas, nieru traumas, saindēšanās, zāļu blakusparādības vai nieru asinsapgādes traucējumi.

Akūtas nieru mazspējas prognozes ir atkarīgas no slimības cēloņa, smaguma pakāpes, pacienta vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un ārstēšanas pieejamības. ANM ir nopietns stāvoklis, taču, ja to diagnosticē un ārstē savlaicīgi, daudzos gadījumos nieru funkcija var pilnībā atjaunoties. Vieglos gadījumos, kad nieru funkcija tiek atjaunota ātri, prognoze ir laba. Smagos gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša dialīze vai ir citu orgānu mazspēja, mirstības risks palielinās. Mirstības līmenis svārstās no 10% līdz 30%, atkarībā no slimības smaguma un blakusslimībām. Mirstības līmenis pieaug līdz 50–70%, īpaši pacientiem ar vairāku orgānu mazspēju.

Hroniska nieru mazspēja (HNM):

• Attīstās pakāpeniski mēnešu vai gadu laikā.
• Parasti ir neatgriezeniska, bet tās progresēšanu var palēnināt.
• Cēloņi: cukura diabēts, augsts asinsspiediens, nieru slimības (piemēram, glomerulonefrīts).

Pacienti ar nieru mazspēju, kas nav ārstēta, var zaudēt dzīvību dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Lai gan HNM nav pilnībā izārstējama, agrīna diagnostika un pareiza vadība var ievērojami palēnināt tās progresēšanu. 1.–3. stadijā ar labu kontroli pacienti var dzīvot normālu dzīvi desmitiem gadu. 4. stadijā vidējais laiks, līdz slimība progresē uz terminālo stadiju, ir no 5 līdz 10 gadiem, atkarībā no riska faktoru vadības. 5. stadijā bez ārstēšanas (dialīze vai transplantācija) dzīves ilgums parasti ir ierobežots līdz dažiem mēnešiem. Pēc nieru transplantācijas vidējais donora nieru darbības ilgums ir 10–15 gadi no miruša donora un 15–20 gadi no dzīva donora.

Komplikācijas, kas ietekmē prognozi ir sirds un asinsvadu slimības (pacientiem ar HNM ir 10–30 reizes augstāks sirds slimību un insultu risks), anēmija (Nepietiekams eritropoetīna (hormona, ko ražo nieres) daudzums samazina skābekļa piegādi audiem), elektrolītu disbalanss (paaugstināts kālija līmenis (hiperkaliēmija) var izraisīt dzīvībai bīstamas aritmijas) un kaulu un minerālu vielmaiņas traucējumi (HNM izraisa kalcija un fosfora līdzsvara traucējumus, kas rada kaulu trauslumu un asinsvadu pārkaļķošanos).

Hroniskā nieru slimība ir 11. izplatītākais nāves cēlonis pasaulē, un tās izraisītā mirstība pieaug, 2024. gadā pasaulē bija aptuveni 850 miljoni HNM slimnieku. Hroniskā nieru slimība palielina mirstības risku, īpaši pacientiem ar cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām.

Simptomi

Agrīnā stadijā simptomi var būt nespecifiski vai pat nebūt pamanāmi. Progresējot stāvoklim:

• Nogurums un vājums.
• Apetītes zudums, slikta dūša un vemšana.
• Sejas un kāju tūska šķidruma aiztures dēļ.
• Samazināts vai palielināts urīna daudzums (oligurija tiek definēta kā urīna izdalīšanās, kas ir mazāka par 400–500 ml dienā pieaugušajiem, savukārt anurija ir pilnīgs urīna izdalīšanās trūkums (mazāk par 100 ml dienā).
• Nieze.
• Apjukums vai koncentrēšanās grūtības.
• Augsts asinsspiediens (diagnoze tiek noteikta, ja augsts asinsspiediens tiek novērots atkārtoti vairākos mērījumos). Primārā (esenciālā) hipertensija ir visbiežāk sastopamais veids (aptuveni 90% gadījumu). Nav skaidra vienota cēloņa, bet tas attīstās ģenētisko, vecuma un dzīvesveida faktoru ietekmē.

Diagnostika

1. Asins analīzes:
   • Kreatinīna un urīnvielas līmeņa mērīšana, kas norāda uz nieru filtrācijas efektivitāti (GFR — glomerulārās filtrācijas ātrums).
2. Urīna analīzes:
   • Olbaltumvielu, cukura vai asiņu klātbūtne urīnā.
3. Attēldiagnostika:
   • Ultrasonogrāfija vai CT skenēšana, lai novērtētu nieru lielumu, struktūru un asinsriti.
4. Nieru biopsija:
   • Mazas nieru audu parauga analīze, lai noteiktu precīzu diagnozi.

Ārstēšana

Akūta nieru mazspēja (ANM)

• Cēloņu novēršana: Infekciju ārstēšana, medikamentu maiņa, dehidratācijas korekcija.
• Atbalstoša terapija: Intravenozi šķidrumi, elektrolītu līmeņa atjaunošana.

Hroniska nieru mazspēja (HNM)

• Dzīvesveida maiņa: Zema sāls, olbaltumvielu un kālija diēta.
• Zāles: Lai kontrolētu asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs vai anēmiju.
• Dialīze:
  • Hemodialīze: Asins attīrīšana ārpus ķermeņa, izmantojot mākslīgo "nieri".
  • Peritoneālā dialīze: Toksīnu izvadīšana caur vēderplēves membrānu.
• Nieru transplantācija: Ja pieejams donors, tiek aizstāta bojātā niere ar veselīgu.

Profilakse

• Kontrolēt riska faktorus: Regulēt asinsspiedienu un cukura līmeni diabēta gadījumā.
• Izvairīties no nefrotoksiskām vielām: Nelietot pārāk daudz nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piemēram, ibuprofēna) un izvairīties no toksisku ķimikāliju iedarbības.
• Veselīgs dzīvesveids: Sabalansēts uzturs, pietiekama šķidruma uzņemšana un regulāras fiziskās aktivitātes. Smēķēšana un alkohola lietošana ir divi būtiski faktori, kas var būtiski ietekmēt nieru veselību un palielināt nieru mazspējas attīstības risku. Cigaretēs esošie ķīmiskie savienojumi, piemēram, oglekļa monoksīds un nikotīns, bojā nieru asinsvadus un samazina to spēju piegādāt pietiekamu asins plūsmu nierēm. Samazināta asins plūsma var traucēt nieru filtrēšanas funkciju. Alkohols ir toksisks tieši nierēm, jo tas var izraisīt dehidratāciju. Alkohols izvada ūdeni no organisma, kas var samazināt nieru spēju izvadīt atkritumus un toksīnus no ķermeņa. Ilgstoša un pārmērīga alkohola lietošana var izraisīt aknu slimības, piemēram, cirozi. Aknu bojājumi savukārt var ietekmēt nieru darbību, jo aknas ir atbildīgas par daudzu toksīnu filtrēšanu un apstrādi. Ciroze var izraisīt nieru pārslodzi, kas var novest pie nieru mazspējas, īpaši pacientiem ar jau esošām nieru problēmām.
• Regulāras veselības pārbaudes: Īpaši, ja ir ģenētiska nosliece vai riska faktori.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)