Nikolajs Ņekrasovs (esperantists)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nikolajs Ņekrasovs
Николай Некрасов
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 18. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija
Miris 1938. gada 4. oktobrī (37 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība krievs
Literārā darbība
Nodarbošanās tulkotājs, rakstnieks, dzejnieks, publicists
Valoda esperanto valoda
Žanri proza, poēzija, publicistika

Nikolajs Ņekrasovs (krievu: Николай Владимирович Некрасов; dzimis 1900. gada 18. decembrī, miris 1938. gada 4. oktobrī) bija krievu esperantists un tulkotājs uz esperanto valodu, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un literatūras kritiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nikolajs Ņekrasovs piedzima 1900. gadā Maskavā. Viņš bija žurnālists, strādāja izdevniecībā.

15 gadu vecumā Ņekrasovs iemācījās esperanto valodu. Bija redaktors paša izdotajam žurnālam Juna Mondo (1918—1919). 1922. gadā bija viens no recenziju žurnāla La Nova Epoko dibinātājiem, kā arī tā redaktors līdz 1930. gadam. 1933. gadā bija rakstu krājuma Новые проблемы языкознания redaktors.

Ņekrasovs tulkojis vairākus krievu klasiķu darbus uz esperanto valodu, tai skaitā Aleksandra Puškina darbus Kupra rajdanto ("Vara jātnieks") un Eŭgeno Onegin ("Jevgēņijs Oņegins"). Ņekrasovs sarakstījis darbus esperanto valodā gan prozas, gan poēzijas žanrā, kā arī darbojies kā esperanto literatūras kritiķis. 1930. gadu sākumā piedalījās materiālu sagatavošanā par literatūru "Esperanto enciklopēdijai". Publicējis daudzas no esperanto valodas radītāja Ludvika Zāmenhofa vēstulēm.

1931. gadā Ņekrasovs bija viens no Starptautiskās revolucionāro esperanto rakstnieku asociācijas IAREV (International Association of Revolutionary Esperanto Writers) dibinātājiem. Viņš rediģēja asociācijas pirmo laikrakstu La Nova Etapo (angļu: The New Stage).

Represijas un nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju Savienībā organizētā Lielā terora laikā, 1938. gadā, Ņekrasovu arestēja, apsūdzot par piedalīšanos "fašistisko spiegu un teroristu esperantistu organizācijas" dibināšanā un vadīšanā. 1938. gada 4. novembrī Ņekrasovu sodīja ar nāvi nošaujot.[1] 1957. gada 26. novembrī viņš tika pēc nāves reabilitēts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Nekrasov: Datreveno de talenta poeto». historio.ru Esperanto en Rusio.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]