Dzimis 1813. gadā Pēterburgas ierēdņa ģimenē. Studiju laikā Maskavas Universitātē viņu apcietināja un nometināja Penzas guberņā. Pēc tēva nāves 1838. gadā N. Ogarjovs atlaida brīvībā viņa dzimtcilvēkus (vairāk nekā 1800 ģimeņu).[1]
1840. gadā viņš sāka studijas Berlīnes Universitātē. Pēc atgriešanās Krievijā Ogarjovu 1850. gadā otrreiz arestēja, un pēc atbrīvošanas viņš emigrēja uz Londonu. Kopā ar Aleksandru Hercenu 1857. gadā sāka izdot laikrakstu "Zvans" (Колокол), kurā darbojās arī anarhisma ideologs Mihails Bakuņins.
1865. gadā N. Ogarjovs pārcēlās uz Ženēvu un darbojās Starptautiskajā strādnieku asociācijā. Pēc Hercena nāves viņš 1873. gadā pārcēlās atpakaļ uz Londonu, kur nomira 1877. gadā.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Ogarjovs.
