Normālplatuma dzelzceļš

Pasaules valstis ar dažāda platuma dzelzceļiem.

Normālplatuma dzelzceļš jeb Standarta platuma dzelzceļš ir dzelzceļš, kas paredzēts vilcienu kustībai ar sliežu platumu 1435 mm. Aptuveni 60% pasaules dzelzceļu ir standarta platuma. Dzelzceļu ar šaurāku sliežu platumu (mazāks par 1435 mm) sauc par šaursliežu dzelzceļu, bet dzelzceļu ar platāku sliežu ceļu sauc par platsliežu dzelzceļu.

Normālplatuma dzelzceļi Latvijā

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada 10. janvārī pabeidza normālplatuma (1435 mm) dzelzceļa būvi no Jelgavas līdz Šauļiem. Arī daļu no dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava pārbūvēja normālplatumā, kuru 1919. gadā pārņēma Latvijas dzelzceļš, atstājot vienu sliežu ceļu normālplatumā, bet otru – 1524 mm jeb "krievu platumā".

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Jelgavas dzelzceļa līnija pārgāja PSRS Satiksmes ceļu ministrijas pārraudzībā, kas normālplatuma ceļu pārkaboja krievu platumā. Vācu okupācijas laikā gandrīz visus platsliežu ceļus pārnagloja uz normālplatuma sliežu ceļiem. Padomju okupācijas laikā normālplatuma dzelzceļus atkal pārveidoja par 1524 mm platsliežu dzelzceļiem.

Rail Baltica pilnībā vai daļēji plānots kā normālplatuma dzelzceļš.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Normālplatuma dzelzceļš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)