Norvēģi

Norvēģi
Nordmenn

Norvēģi pasaulē
Norvēģijas personifikācija (1914)
Visi iedzīvotāji
ap 10 miljoniem
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Norvēģija ASV Kanāda u.c.
Valodas
norvēģu valoda
Reliģijas
lielākoties luterānisms
Radnieciskas etniskas grupas
angļi, vācieši, franči, skoti, nīderlandieši, zviedri, dāņi, flāmi, islandieši

Norvēģi (norvēģu: nordmenn) ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).

Norvēģi cēlušies no ģermāņu ciltīm, kas 2. gadu tūkstoša otrajā pusē p.m.ē. ienāca tagadējās Norvēģijas teritorijā, sajaucoties ar šeit mītošajām somu un sāmu ciltīm. Nācijā norvēģi konsolidējās 19. gadsimta otrajā pusē.

Runā norvēģu valodā, kas pieder pie indoeiropiešu saimes ģermāņu grupas skandināvu apakšgrupas. Pirmie rakstu pieminekļi — rūnu raksti, kas tiek datēti ar mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem (mūsdienās izmanto latīņu alfabētu). Valoda radniecīga dāņu un zviedru valodām.

Norvēģijā dzīvo vairāk kā 4 miljoni norvēģu. No 18. līdz pat 20. gadsimta sākumam norvēģi emigrēja no tagadējās Norvēģijas teritorijas, izveidojot ievērojamas diasporas ārpus tās. Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvo ap 4,7 miljoniem norvēģu un to pēcteču, Kanādā un Brazīlijā to skaits tiek lēsts ap pusmiljonu. Pēc ticības norvēģi lielākoties ir protestanti — luterāņi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Norvēģi.