Oļokminska

Vikipēdijas lapa
Oļokminska
Олёкминск
Өлүөхүмэ
Oļokminska
Ģerbonis: Oļokminska
Ģerbonis
Oļokminska (Krievija)
Oļokminska
Oļokminska
Koordinātas: 60°23′00″N 120°26′00″E / 60.38333°N 120.43333°E / 60.38333; 120.43333Koordinātas: 60°23′00″N 120°26′00″E / 60.38333°N 120.43333°E / 60.38333; 120.43333
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Karogs: Sahas Republika Sahas Republika
Dibināta 1635
Pilsēta kopš 1783
Platība
 • Kopējā 12 km2
Augstums 130 m
Iedzīvotāji (2018)[1]
 • kopā 9 213
Laika josla UTC+9 (UTC+9)
Oļokminska Vikikrātuvē

Oļokminska (krievu: Олёкминск), arī Eliehime (jakutu: Өлүөхүмэ), ir pilsēta Krievijas Federācijas Sahas republikas dienvidrietumos, Oļokminskas ulusa (rajona) centrs. Tajā dzīvo ap 9000 iedzīvotāju. Oļokminska atrodas Ļenas upes kreisajā krastā, 651 km uz dienvidrietumiem no Jakutskas, Pieļenas plakankalnes dienviddaļā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibinājuši Jeņisejas kazaki Pjotra Beketova vadībā 1635. gadā kā fortu Ļenas upes kreisajā krastā pretī Oļokmas ietekai. Vēlāk forts pārcelts 12 kilometrus augstāk pa straumi, lai izvairītos no applūšanas pavasara palos.

Kā divu lielu upju sateces vieta, forts kļuva par izejas punktu Krievijas ekspedīcijām tālāk uz austrumiem un par tirdzniecības vietu ceļā uz Jakutsku. Pateicoties tirdzniecībai, izveidojās apdzīvota vieta. 1775. gadā ciemats kļuva par komisariāta centru. Pilsētas statuss tika saņemts 1783. gadā.[3]

Pilsēta kalpoja par politisko izsūtīto nometināšanas vietu. 19. gadsimtā pilsētā dzīvojuši divi izsūtītie dekabristi Nikolajs Čižovs un Andrejs Andrejevs.

1856. gadā pilsētā bija viena baznīca un 11 veikalu.[2]

Otrā pasaules kara laikā pie pilsētas tika uzbūvēts lidlauks AļaskasSibīrijas gaisa trasei, caur kuru Padomju Savienībai tika atsūtītas ap 8000 amerikāņu kaujas lidmašīnas.[4][5]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas ekonomikas pamats ir kokapstrāde, kuru apkalpo vietējā elektrostacija. Ir maizes un gaļas ražotnes. Apkārtējās teritorijās audzē kartupeļus, zirgus, lopus, ziemeļbriežus un lopbarību.[3]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oļokminskā ir saglabājies 1942. gada grunts lidlauks, kas nodrošina pastāvīgus sakarus ar apkārtējo pasauli. Regulāri lidojumi notiek uz Irkutsku, Jakutsku un Ņerjungri. Trīs vasaras mēnešos pa upi kursē arī ātrgaitas kuģi uz Jakutsku. Valsts tīkla autoceļi un dzelzceļi pilsētu nesasniedz, lai gan pastāv vietējie ceļi ap pilsētu un ziemā iespējams sasniegt Jakutsku pa noblietēta sniega un upes ledus ceļu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1970. gada iedzīvotāju skaits pilsētā ir aptuveni stabils, svārstoties starp 8,5 (2006) un 11,5 tūkstošiem (1989).

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir saglabājusies 19. gadsimta koka arhitektūra, ieskaitot pareizticīgo būves — Aleksandra Ņevska kapelu (1891) un Spasskas katedrāli (1860). Darbojas Jakutijas lauksaimniecības vēstures muzejs, kas nosaukts Ivana Stroda vārdā, kurš bija ieslodzīts Oļokminskas cietumā Krievijas pilsoņu kara gados.[6]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Kepena klimata klasifikācijas, Oļokminskā valda subarktisks klimats (Dfc). Janvāra vidējās temperatūras ir ap -30°C, jūlija ap +18°C. Vasaras mēnešos temperatūras var īslaicīgi pārsniegt +30°C dienas laikā, rekords ir +37,7°C.[7] Ziemas aukstuma rekords ir −60,1°C. Jūlijs un decembris ir vienīgie mēneši, kad temperatūra nekad nešķērso nulles atzīmi. Nokrišņu daudzums ievērojami lielāks ir vasarā.

Oļokminskas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 2.0
(35.6)
1.0
(33.8)
11.2
(52.2)
18.8
(65.8)
31.1
(88)
35.4
(95.7)
36.5
(97.7)
37.7
(99.9)
26.6
(79.9)
18.2
(64.8)
6.1
(43)
−0.7
(30.7)
37.7
(99.9)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −26.8
(−16.2)
−20.4
(−4.7)
−8.3
(17.1)
3.3
(37.9)
13.3
(55.9)
22.2
(72)
24.9
(76.8)
21.1
(70)
11.5
(52.7)
−0.8
(30.6)
−16.6
(2.1)
−26.1
(−15)
−0.23
(31.6)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −30.7
(−23.3)
−25.9
(−14.6)
−15.4
(4.3)
−2.9
(26.8)
7.1
(44.8)
15.3
(59.5)
18.4
(65.1)
14.6
(58.3)
6.1
(43)
−5.0
(23)
−20.8
(−5.4)
−29.9
(−21.8)
−5.76
(21.64)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −34.6
(−30.3)
−30.7
(−23.3)
−22.2
(−8)
−9.2
(15.4)
1.0
(33.8)
8.5
(47.3)
12.1
(53.8)
8.8
(47.8)
1.4
(34.5)
−9.0
(15.8)
−24.9
(−12.8)
−33.7
(−28.7)
−11.04
(12.11)
Zemākā temperatūra °C (°F) −60.1
(−76.2)
−57.6
(−71.7)
−47.4
(−53.3)
−35.1
(−31.2)
−16.1
(3)
−4.7
(23.5)
0.2
(32.4)
−4.7
(23.5)
−13.7
(7.3)
−32.1
(−25.8)
−49.1
(−56.4)
−57.2
(−71)
−60.1
(−76.2)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 17
(0.67)
11
(0.43)
9
(0.35)
10
(0.39)
32
(1.26)
39
(1.54)
58
(2.28)
50
(1.97)
40
(1.57)
21
(0.83)
21
(0.83)
18
(0.71)
326
(12.83)
Vidējais lietaino dienu skaits 0 0 0.2 3 15 16 15 15 16 5 0.1 0 85.3
Vidējais sniegaino dienu skaits 27 23 18 11 3 0.1 0 0 2 20 27 27 158.1
% gaisa mitrums 80 79 71 60 57 63 69 74 75 77 82 80 72.3
Vidējais saulaino stundu skaits 38 116 211 249 268 295 308 241 152 93 60 17 2 048
Avots nr. 1: pogoda.ru.net,[8]
Avots nr. 2: NOAA (tikai saule, 1961-1990)[9]

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.
  2. 2,0 2,1 MojGorod: Олёкминск
  3. 3,0 3,1 ГЕРАЛЬДИКА ЯКУТИИ 2004, Ю.В.Рубцов
  4. Igor Lebedev. Aviation Lend-Lease to Russia. Nova Publishers, 1997, pp. 44–49
  5. «Аэропорт Олекминск: посадку разрешаю». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-06-14. Skatīts: 2020-06-14.
  6. Culture.ru: Музей истории земледелия Якутии им. И.Я. Строда
  7. «Station Details: OLEKMINSK, RS, GHCND:RSM00024944». NOAA Climate Data Online. Skatīts: 2013. gada 10. jūnijs. (Select year to 1986, month to 8 and click "View Data" to verify)
  8. «Weather And Climate - Climate Olekminsk» (Russian). Skatīts: 2013. gada 20. janvāris.
  9. «Climate Normals for Olekminsk». National Oceanic and Atmospheric Administration. Skatīts: 2013. gada 20. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]