Bunds (partija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas ebreju sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija "Bunds"
Vadītājs Noahs Maizels
Dibināta 1919. gadā
Likvidēta 1934. gadā
Ideoloģija sociālisms

Bunds ((jidišā: בונד, vācu: Bund — 'savienība') bija ebreju politiskā partija, kas dibināta 1897. gadā Viļņā, bet pēc Pirmā pasaules kara darbojās kā neatkarīga marksistiska partija Latvijā. Partijas līde­ris Latvijā bija ārsts Noahs Maizels, tā cieši sadarbojās ar kreiso Latvijas So­ciāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP). Bunda vadībā darbojās ebreju kreisās jaunatnes organizācija Perecklub un studentu biedrība Zukunft (Nākotne). Latvijas Bunds aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret komunistiem.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partija dibināta 1897. gadā Viļņā, 1898. gadā tā kļuva par KSDSP sastāvdaļu, 1901. gadā ieguva nosaukumu "Vispārējā žīdu strādnieku savienība Lietuvā, Polijā un Krievijā" (jidišā: ‏אַלגעמײנער ייִדישער אַרבעטער־בונד אין ליטע, פּױלן און רוסלאַנד , algemeyner yidisher arbeter-bund in lite, poyln un rusland). Krievijas sociāldemokrātu cīņās vienmēr turējās starp lieliniekiem un maziniekiem, dažreiz vairāk piesliedamās maziniekiem. Par savu īpatnējo prasību tā vienmēr izvirzīja ebreju kulturāli nacionālo autonomiju.[2]

1899. gadā Daugavpilī Bunds sarīkoja lielu bēru demonstrāciju, līdz 1902. gadam partija sāka darbību arī Rīgā, Liepājā un Jelgavā. 1903. gada KSDSP kongresā Bunda pārstāvji ziņoja, ka nodibinātas partijas apgabalu organizācijas lielākajās Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas pilsētās. Zināms, ka tajā laikā darbojās 14 Bunda komitejas: Varšavas, Lodzas, Belostokas, Grodņas, Viļņas, Daugavpils, Kauņas, Vitebskas, Minskas, Gomeļas, Mogiļevas, Berdičevas, Žitomiras un Rīgas komitejas.[3] Bunda konferences notika Belostokā (1901), Cīrihē (1903), Daugavpilī (1905), Ļvovā (1906).

1904. gada rudenī Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku par­tijas Rīgas komiteja un Bunda Rīgas komiteja noslēdza sadarbības līgumu un nodibināja koordinējošo Rīgas Federatīvo komiteju. Gal­venās kontaktpersonas bija inženieris Jānis Ozols (Zars) un dzelz­ceļa darbinieks Samuils Kļevanskis (Maksims). 1905. gada revolūcijas sākumā 1905. gada 13. (26.) janvārī Rīgā LSDSP un Bunds kopīgi or­ganizēja vispārējo streiku un masu demonstrāciju Daugav­malā. Pirmajās rindās gāja Federatīvās komitejas aktīvisti. Kareivju no­ga­­lināto 73 demonstrantu vidū bija pieci Bunda biedri. Daugavpilī 1905. gada sākumā Bundam bija jau vairāk nekā tūk­stotis biedru. Vadošie līderi bija Mendels Skuteļskis, Mendels Deičs un Leibs Bermans. Streikos un demonstrācijās tur piedalījās ap 11 tūk­­stošiem strādnieku un amatnieku, lielāko tiesu ebreji. Tāpat kā Rīgā, bija kritušie (1925. gadā viņiem atklāja pieminekli). Liepājā 1905. gadā arī tika izveidota LSDSP un Bunda koor­di­nācijas komiteja. Tur nodibinājās spēcīga ebreju kaujinieku grupa, ko vadīja Semjons Nahimsons. Rīgā Bunda kaujinieki kopā ar latviešu apbruņotiem revo­lu­cio­nāriem 1905. gada septembrī iebruka Rīgas Centrālcietumā un atbrī­voja tur apcietinātos biedrus.[1]

Pirmā pasaules kara laikā atdalījās atsevišķa Polijas Bunda organizācija. Pēc lielinieku uzvaras Krievijas pilsoņu karā notika Bunda šķelšanās, tā lielinieciskais spārns atdalījās un sakusa ar komunistu partiju (VK(b)P). 1919. gadā partijas vietējās organizācijas apvienojās Latvijas Bundā,[4] kas piedalījās gan Latvijas Satversmes Sapulces, gan pēc tam 1. Saeimas. 2. Saeimas, 3. Saeimas vēlēšanās.[2]

Dalība Saeimas vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti
1920 Satversmes sapulces vēlēšanas
2 / 150
1922 1. Saeimas vēlēšanas 0,7
1 / 100
1925 2. Saeimas vēlēšanas 0,8
1 / 100
1928 3. Saeimas vēlēšanas 0,8
1 / 100

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers Dribins. «Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana». Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 2014. gada 15. decembrī. Skatīts: 2021. gada 14. februārī.
  2. 2,0 2,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3272. sleja.
  3. Vladimir Akimov. Vladimir Akimov on the Dilemmas of Russian Marxism 1895-1903: The Second Congress of the Russian Social Democratic Labour Party : A Short History of the Social Democratic Movement in Russia. CUP Archive, 1969. 227. lpp. GGKEY:QTN35JK3C26.
  4. The Jewish Labor Bund: a pictorial history, 1897-1957. Farlag Unser Tsait. 1958. 8. lpp.