Ogists Konts

Ogists Konts Auguste Comte Personīgā informācija Dzimis 1798. gada 17. janvārī Monpeljē, Francija Miris 1857. gada 5. septembrī (59 gadi) Parīze, Francija Tautība francūzis

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija socioloģija, pozitīvisms Ietekmējies no Ādams Smits, Žans-Batists Sejs, Viljams Robertsons, Deivids Hjūms, Žans Žaks Ruso Ietekmējis Kārlis Markss, Mišels Velbeks

Ogists Konts (Auguste Comte; dzimis 1798. gada 17. janvārī, miris 1857. gada 5. septembrī) bija franču filozofs, pozitīvists, kurš 1838. gadā radīja terminu socioloģija, lai ar to apzīmētu zinātni par sabiedrību. O. Konts bija viens no tiem, kuri centās šo sabiedrības zinātni parādīt kā līdzvērtīgu dabaszinātnēm. Pēc viņa domām, dzīvē valda objektīvi likumi, kuri socioloģijas zinātnei būtu jāatklāj. Viņš vēlējās izveidot zinātni, kura spētu atklāt sabiedrības likumus, lai valdošā elite, šos atklājumus izmantojot, varētu sabiedrību izlabot.

Sākotnēji socioloģiju sauca par sociālo fiziku, ar socioloģijas rašanos izzuda pozitīvisma filozofiskā ievirze, nostiprinājās socioloģija dažādu teoriju veidā. Liela loma Konta ideju ģenēzē ir viņa skolotājam Sensimonam (1760-1825). O. Konts bija Sensimona sekretārs un vistiešākais ideju turpinātājs.

Strādāja par pasniedzēju Parīzes Tehniskajā universitātē. Dzīvoja kā pilnīgs vientuļnieks. Konta 2 darbi: „Pozitīvās filozofijas kurss”, „Pozitīvās politikas sistēma”. Atzīst tikai prāta slēdzienus, abstraktus jēdzienus. Veido virsbūves virs paša iedomātā faktiskā materiāla ar paša iedomātiem jēdzieniem (statika, dinamika). O. Konta uzskatu sistēmā iekļaujas: Sensimona idejas par sabiedrības organizāciju; pārņēma no Sensimona jēdzienu „pozitīvs” (ar to saprot kaut ko stingru un organizētu, kas kalpo progresam, lai varētu paredzēt, bet paredzēt, lai darbotos derīgi) un „jābūtība”.

Negatīvisms pret apgaismības idejām (revolūcijām). Revolūciju nekārtībā jāpārvar ar jaunu kārtību, zinātniski pamatotu un nepieļauj jaunu revolūciju. Jaunas kārtības nopamatošana ir Konta ideja, mērķis. Vērtības ir kārtība un progress. Progresa iedīglis ir dabas iekšējā kārtība. Kārtība ir jebkura progresa pamats, bet progress vienmēr ir progresa mērķis. Garīgā attīstība notiek pirms sociālās un nosaka to. Cilvēka gara vispārējā vēsture ir dabisks un pastāvīgs ceļa rādītājs ikvienā pētījumā par cilvēces vēsturi.

Izvirzīja cilvēces attīstības 3 stadiju teoriju:

• teoloģiskais laikmets — visu neizprotamo skaidro kā brīnumu
• metafiziskais laikmets — meklē skaidrojumu lietu būtībā, filozofiskums
• pozitīvais laikmets — priekšplānā ir pozitīvie zinātniskie fakti.

Teoloģijas laikmets saistās ar katoļu baznīcu. Pozitīvisma laikmets — zinātnisks, zinātnieki cenšas pēc kārtības. Rada savu zinātņu hierarhijas sistēmu. Galvenā ir matemātika, pēc tam — fizika, ķīmija u.c. eksaktās zinātnes. Visas sabiedriskās jeb humanitārās zinātnes ir atpalikušas. Vēsture neesot zinātnes vārda cienīga. Socioloģijai jākļūst par zinātņu zinātni, jāpārņem no eksaktajām zinātnēm metodoloģiju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ogists Konts.