Oguzi

Oguzi, arī oguzu tjurki, bija viduslaiku tjurku tauta, kas sastāvēja no 24 lielām ciltīm un līdz 11. gadsimtam apdzīvoja Centrālāzijas un Mongolijas stepes.

Sākotnēji būdami Hazāru kaganāta austrumu vasaļi oguzi pakāpeniski iekaroja Irānu, Bizantiju un gandrīz visu arābu pasauli, nodibinot Seldžuku, Osmaņu un citas dinastrijas.

Oguzus dēvē arī par rietumu tjurkiem, jo viņi pēc Tjurku kagagāta sabrukuma pārcēlās vistālāk uz rietumiem no pārējiem tjurkiem. 950. gadā oguzi pieņēma islāmu, un šo reliģiju pieņēmušos oguzus sāka dēvēt par turkmēņiem. Laika gaitā islāms kļuva par oguzu vidū dominējošo reliģiju.

Etniskais sastāvs un valodas

Oguzi ir mūsdienu tjurkvalodīgo tautu — turkmēņu, Sīrijas turkmēņu, Irākas turkmēņu, Horezmas uzbeku, azerbaidžāņu, Anatolijas turku, Meshetijas turku, Kipras turku, gagauzu un salaru — tiešie priekšteči. Oguzi piedalījušies kazahu, tatāru, baškīru un citu tautu etnoģenēzē.

Oguzu (seldžuku) iebrukums austrumu Aizkaukāzijā un Irānas ziemeļrietumos 11.—13. gadsimtā izraisīja ievērojamu vietējo iedzīvotāju turkizāciju, izveidojoties azerbaidžāņu tautai.

Oguzu valodas ir tjurku valodu dienvidrietumu oguzu apakšgrupas valodas. Lielākās mūsdienu grupas pārstāves ir turku valoda (75 miljoni pratēju) un azerbaidžāņu valoda (līdz 40 miljoni pratēju).

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oguzi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)